Tas pietiekoši daudz, lai pilnībā kontrolētu parlamentu un konstitūciju, bet mazāk nekā 90 procentiem, kas starptautiski izskatītos pavisam skandalozi. (Čečenijā Putina vietvalži pārcentās, nodrošinot "Vienotajai Krievijai" pat 99% atbalsta). Vēstures ironija – vienīgā daudz maz demokrātiskā alternatīva putinistiem, kas tomēr pārstāvēta parlamentā, ir Krievijas Komunistiskā partija ar Zjuganovu priekšgalā.
Šķiet, ka “Putina sistēma” ir pārliecinoši nostiprinājusies un jautājums par "nacionālā līdera" varas instrumentiem ir tikai politiski tehnisks. Tomēr varas nervozitāte vēlēšanu priekšvakarā (kuru ilustrē, piemērām, opozīcijas bezjēdzīgā apklusināšana ar spēku) un neskaidrība par Putina varas pārmantojamību vedina domāt, ka cīņa par Kremli-2008 nebūt nav galā. Protams, šī cīņa nenotiek vis brīvās vēlēšanās vai debatēs neatkarīgos medijos. Tā notiek “zem paklāja” starp Kremlim pietuvināto čekistu, tīkamo oligarhu un putinistu-miljardieru grupām. Pēdējās dienās Krievijas politiskajā internetā gandrīz pati lasītākā un apspriestākā tēma ir nevis vēlēšanas, bet gan viena Kremļa čekistu grupējuma “kasiera” neparasti atklātā atzīšanās reketā, izspiešanā un īpašumtiesību pārdalē – “samta reprivatizācijā”.
To vadot Putina labā roka, administrācijas vadītājs Igors Sečins. Neiedziļinoties visās detaļās – Kremļa klana "kasiera" uzzīmētā aina ir visai kolorīta, to par patiesu atzīst lielākā daļa uzņēmēju. Līdz ar Krievijas finanšu ministra vietnieka neseno arestu un izmaiņām "Rosņeftj" vadībā tā liecina par “kolektīvā Putina” iekšējo cīņu saasināšanos un "siloviku" pretenzijām uz vēl lielāku kontroli pār Krievijas dabas un finanšu resursiem. Un tas tikai vedina domāt, ka Putinam nāksies vien saglabāt kabinetu Kremlī uz ilgiem laikiem, lai turpinātu būt par galveno arbitru un režīma "stabilitātes garantu".