Quo vadis? kora mūzika

Diemžēl ne pie mums, bet citur pasaulē koru kustība attīstās ļoti strauji un mūsdienīgi. Koru skaits pieaug un kvalitāte strauji progresē. Sevišķi te jāatzīmē Āzijas valstis – Ķīna, Japāna, Singapūra, Krievija un Ukraina, Austrumeiropā – Bulgārija, Ungārija, Slovākija, Čehija, Skandināvijas valstis – Somija, Zviedrija, un, protams, arī mūsu kaimiņi – igauņi, arī lietuvieši.Kā, piemēram, - būdams pēdējā laikā dažos koru konkursos Igaunijā, nācās pārliecināties, ka pat labiem Latvijas pašdarbības koriem laureātu koncerti jānoklausās sēžot zālē. Labā ziņa - šobrīd joprojām varam plūkt laurus tajās Eiropas valstīs, kurās koru kultūra nav nacionālo tradīciju un vērtību augšgalā.Kāpēc tā?Ilgus gadus esam dzīvojuši pārliecībā (un gadus 30 atpakaļ tas varbūt pat bija objektīvi), ka ilgās kora dziedāšanas tradīcijas, koru kustības kvantitāte, un līdz ar to iespējamā kolektīvu kvalitāte, mūs iecēla pasaules koru kustības tronī. Bēdīgākais ir tas, ka joprojām domājam tāpat.Tas, ka mums, Baltiešiem, joprojām ir, un cerams arī būs, Lielākie Kopā dziedāšanas, Kopā dejošanas un Kopā būšanas svētki, nevienā šaubas laikam nerada. Tas, ka mums ir daži Izcili kori, deju kolektīvi un pūtēju orķestri, visiem ir zināms. Taču jāsecina, un es uzskatu, ka kopējais Latvijas kora kultūras mākslinieciskais līmenis pēdējos 20 gados tikai pasliktinās.Par situācijas objektīvajiem vai subjektīvajiem iemesliem var tikai minēt vai spriedelēt. Provokācijai un domu rosināšanai atļaušos minēt dažus:1. Dziesmotās revolūcijas rezultātā Valstiskās Neatkarības iegūšana bija mūsu lielākais sapnis, bet, diemžēl, neprasme ar šo neatkarību apieties. Daudzas lietas, arī kultūras jomā, tika nopostītas.2. Latviešiem nesaprotamā tirgus kapitālisma ienākšana valstī un materiālo labumu gūšanas prioritāte.3. „Eksperimenti” izglītības sistēmā, sevišķi mūzikas un mākslas jomās, un Kultūras un izglītības nozarē strādājošo ārkārtīgi zemais statuss sabiedrībā.4. Galu galā, par vienu no iemesliem varētu būt arī paša latvieša būtības raksturīgākās īpašības, kas bieži vien ir ne tās jaukākās.Ko darīt? Daži ieteikumi:1. Uzrīkot Vislatvijas koru auditu – "tautas" skaitīšanu – referendumu – sauciet kā gribat. Lai varētu saprast – cik, kādi, kāpēc un kur ir kori. Ko vēlas dziedātāji, kādu repertuāru, kādu diriģentu, kādus muzicēšanas un mēģinājumu apstākļus. Kāpēc, kur un cik daudz koncertēt. Ko vilkt mugurā koncertos un pasākumos? Kas to visu finansēs? Kas atvedīs un aizvedīs uz un no koncerta vai mēģinājuma? Kas kopēs notis? Utt.2. Ko domā koru vadītāji, diriģenti, kormeistari, vokālie pedagogi – kādi ir šo profesionālo mūziķu darba apstākļi, sadarbība ar kolēģiem, regulāras zināšanu un iemaņu pilnveidošanas iespējas, un galu galā gandarījums par padarīto darbu – gan garīgā, gan materiālā izteiksmē.    3. IR jābūt centralizētai informācijas bāzei, un tai ir jābūt vienotās Latvijas Koru (kordiriģentu ) Asociācijas rīcībā. Varbūt ir lietderīgi mainīt nosaukumu?4. Zem Latvijas Koru Asociācijas karoga (vai, kā igauņi saka - zem lietussarga) jāapvieno visas koru asociācijas (vīru, sievu, jauniešu, kamerkoru, u.c.), biedrības, savienības, interešu grupiņas. Ir jābeidz slēpties pa tumšiem kaktiem un vienatnē klusi kaut ko perināt un raudāt piedurknē, ka nekas nesanāk. Asociācijai ir jākļūst par nozīmīgu spēlētāju Latvijas nevalstisko organizāciju vidū ar ietekmi un stipru lobiju Valsts varā.5. Jānosaka virsdiriģenta loma vai uzdevums. Manuprāt, virsdiriģents jāatbrīvo no pārlieku lielā administratīvā un organizatoriskā sloga, ļaujot piedalīties atklātā konkursā par godpilno iespēju skaisti un pareizi diriģēt Lielo Dziesmusvētku kopkori.6. Jāpārvērš regulārās koru skates un „koru kari” par godīgiem un galvenais - jautriem un draudzīgiem pasākumiem.7. Jāapgūst citu - piemēram, igauņu veiksmīgo pieredzi organizējot koru kustību savā mājas zemē. Jāatrod līdzekļi, lai vairāki jauni, aktīvi mūzikas censoņi izmācītos mūzikas un mākslas vadības biznesu izcilākajās pasaules augstskolās, protams, ar noteikumu, ka viņi atgriezīsies un strādās Latvijas kultūras labā.8. Daudzi mūsu kora speciālisti par pašvaldības vai Valsts līdzekļiem brauc uz dažādiem kursiem, semināriem, konkursiem ārvalstīs. Gribētos, lai arī ierindas diriģenti kaut ko uzzinātu par šiem braucieniem. Manuprāt, ir jāuzliek par pienākumu šiem braucošajiem speciālistiem rīkot bezmaksas seminārus un dalīties pieredzē ar mājās palicējiem.9. Beidzot ir jāsaprot Valsts loma Latvijas koru kultūrā. Vai nu tā loma IR vai tās NAV.10. Jāstiprina un jāvairo sadarbība ar reālo mūsu šī brīža palīgu un atbalstītāju – pašvaldībām.Mīļie draugi. Protams, tā var runāt vai spriedelēt ļoti daudz, bet lai mēs sāktu darīt uz priekšu lietas mūsu kopējās intereses labā, ir nepieciešams izzināt un saglabāt visu kas ir bijis labs un ir izcils, kā arī izprast visu, kas traucē, iznīcināt to un sākt jaunu un skaistu dzīvi. Prozit.Ar cieņu Einārs Verro"