Partijas sašutumu izraisa pati ideja, kaut ko tādu ierosināt Latvijas smago ekonomisko apstākļu laikā. Neskatoties uz to, Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU) jau gatavo priekšlikumu par abonentmaksas ieviešanu sabiedriskajiem medijiem.
Provizoriski katrai no 740 tūkstošiem mājsaimniecību par Latvijas Televīzijas (LTV) skatīšanos un Latvijas Radio (LR) klausīšanos nāktos maksāt no pusotra līdz trim latiem. „Faktiski tas būtu jauns nodoklis, kuru vajadzētu maksāt ikvienai mājsaimniecībai, neatkarīgi no tā, vai kāds tos sabiedriskos medijus skatās un klausās, vai arī nē,” norāda KDS Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāts Jānis Riņķis.
KDS pārstāvis uzsver, ka cilvēki jau tāpat šajos apstākļos pelna ievērojami mazāk, bet uzņēmēji vispār maksā gigantiskus nodokļus. „Tagad uz iedzīvotāju pleciem vēlas uzvelt vēl sabiedrisko mediju sponsorēšanu, it kā līdz šim tie būtu uzturēti par kādu citu, nevis mūsu pašu nodokļos maksāto naudu,” saka Jānis Riņķis.
Partija ir skeptiska arī pret Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) locekles Dārijas Juškevičas pausto viedokli, ka konkrēta nodeva katrai mājsaimniecībai nozīmētu kvalitatīvāku mediju darbu. Tādā gadījumā iedzīvotāji it kā varētu pieprasīt no plašsaziņas līdzekļiem objektīvu, vispusīgu un kvalitatīvu informāciju. Turklāt, tas arī mazināšot atkarību no politiķiem.
„Ja reiz sabiedriskie mediji līdz šim nav piedāvājuši pietiekami „objektīvu, vispusīgu un kvalitatīvu informāciju”, kā to var spriest no pašas NRTVP locekles paustajiem argumentiem, tad kur gan ir garantija, ka to darba līmenis uzlabosies pēc abonentmaksas ieviešanas,” vaicā KDS vadītāja Māra Viktorija Zilgalve. Turklāt viņa nezinot nevienu gadījumu, kad kādam iedzīvotājam būtu izdevies kaut ko panākt, pieprasot „objektīvu, vispusīgu vai kvalitatīvu informāciju” no medijiem. „Līdz ar to mēs varam secināt, ka šie apgalvojumi ir drīzāk tautoloģija, lai piespiestu sabiedrību vēlreiz maksāt par to, par ko tā jau gadiem tāpat maksā,” saka Māra Viktorija Zilgalve.
Savukārt Jānis Riņķis ir pārliecināts, ka nekādu atkarību no politiķiem šādas „abonenta maksas” ieviešana nemazināšot, jo instruments, ar kuru tiek uzraudzīti sabiedriskie mediji Latvijā ir pati Nacionālā radio un televīzijas padome. „Tāpēc diez vai kas būs savādāk, ja mēs nomainīsim maksātāju, bet atstāsim to pašu pārvaldnieku,” uzsver Riņķis.