Partija nolēmusi reaģēt uz Vecmīlgrāvja attīstības biedrības (VAB) iniciatīvu, un noskaidrojusi – pašreiz Vecmīlgrāvja un Mangaļsalas piekrastēs nav paredzēta neviena pasažieru kuģīša piestātne. Biedrība uzskata, ka šādas piestātnes varētu kalpot gan pilsētas upju pasažieru transporta attīstībai, gan arī attiecīgo rajonu iedzīvotāju vajadzībām.
„Ja reiz eksistē biedrība, kas ar šo jautājumu nodarbojas, tātad ir pilsētas iedzīvotāju daļa, kurai tāda veida piestātnes un pieeja Daugavai ir vajadzīga. Mēs nevaram ignorēt šos cilvēkus, jo viņi tur dzīvo. Bet tas, ka ostai vajadzīga teritorija attīstībai, ir pilsētas, nevis tās iedzīvotāju problēma,” saka KDS Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāts Jānis Riņķis. Viņa viedoklim pievienojas partijas eksperts, jurists Jānis Mucenieks, uzverot, „Rīgas brīvosta nav milzīga viengabala 6348 hektāru aizliegta teritorija. Pašreiz tajā atrodas 34 komersantu licencētas brīvās zonas, starp kurām elementāri var izveidot nelielus pievedceļus krastmalām.”
„Faktiski Vecmīlgrāvja attīstības biedrība prasa atstāt dažas neapbūvētas Daugavas krastmalu tauvas aizsargjoslas, kuras netraucētu brīvostas darbībai, bet būtu publiski pieejamas visiem piekrastes iedzīvotājiem, kā arī piemērotas mazizmēra peldlīdzekļu piestātnēm. Neredzu iemeslu, kāpēc lai Rīgas pilsēta ignorētu šīs prasības,” norāda Jānis Riņķis. Partijas pārstāvis skaidro, ka ostā darbojas sarežģīti mehānismi un iekārtas, kuru tuvumā, protams, nav jāuzturas nepiederošiem cilvēkiem. Tieši tāpēc publiskās krastmalas jāplāno savlaicīgi, lai atrastu tās vietas, kuras ir pieejamas un drošas.
„Osta atņēmusi milzīgu teritoriju, kuru jau daudzus simtus gadu apdzīvojuši piekrastes iedzīvotāji, būtu tikai elementāras cieņas izrādīšana, ja tiktu respektētas arī šo iedzīvotāju vajadzības,” stāsta Jānis Mucenieks, uzsverot, ka tādu teritoriju prasmīga iekārtošana varētu nest peļņu gan brīvostai, gan arī Rīgas pilsētai. Lielisks piemērs tam esot Helsinku, Travemindes un Oslo ostu plānojumi.