Šī ir viena no lielākajām problēmām, gan pašu domes deputātu, gan rīdzinieku, gan arī Rīgas pilsētas iedzīvotāju izpratnē par pilsētas budžeta veidošanos un jebkādu gan Rīgas domes, gan valdības pieņemto lēmumu ietekmi uz to. Ar norādi uz Rīgas pilsētas budžeta caurspīdīgumu pārsvarā tiek likts uzsvars uz tā izdevumu daļu, kuru, protams, katrs sevi cienošs cilvēks redz sadalītu attiecīgi viņa paša dzīves uzskatiem un ikdienas vajadzībām. Savukārt, par to kā veidojas Rīgas pilsētas budžets un kādi būtu veicami pasākumi tā vairošanai, pretēji tērēšanai, satrauc ļoti nelielu cilvēku skaitu. Rezumējot augstāk minēto nonākam pie slēdziena, ka Rīga var palikt bagātāka divos veidos – paaugstinoties Rīgas pilsētas iedzīvotāju ienākumu līmenim vai arī palielinot deklarēto iedzīvotāju skaitu.
Ja mēs runājam par Rīgas pilsētas iedzīvotāju ienākumu līmeņa paaugstināšanu, tad atkal ir divas iespējas – vai nu padarīt Rīgu par industriālu pilsētu ar visiem negatīvajiem blakusefektiem, vai arī palielināt augsto tehnoloģiju, tūrisma, finanšu un biznesa menedžmenta īpatsvaru pievienotās vērtības radīšanas procesā. Es domāju, ka otrā Rīgas pilsētas iedzīvotāju ienākumu palielināšanas alternatīva ir labāka un praktiski bez kaitīgiem blakus efektiem.
Kas attiecas uz manis minēto otro ienākumu palielināšanas alternatīvu, tad gan šeit pašvaldībai būtu nopietni jāpiestrādā pie kopējās stratēģijas un Rīgas kā Baltijas ekonomiskā un finanšu centra prezentācijas. Šim pasākumam mums ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi – ģeogrāfiskā atrašanās vieta, lidostas tuvums pilsētas centram, brīnišķīga arhitektūra un augsti kvalificēts un motivēts darbaspēks. Šajā gadījumā nav vajadzīgas milzīgas investīcijas, bet gan tikai tāds nieks kā gribēšana prezentēt Rīgu kā komfortablu vidi biznesa attīstībai.
Savukārt, ja aizskaram tēmu par pilsētas iedzīvotāju skaita palielināšanu, tad mehāniska rīcība šeit radīs lielu blakusefektu daudzumu, kuri novedīs pie diezgan bēdīgiem rezultātiem, starp kuriem būs iedzīvotāju noslāņošanās konkrētos rajonos pēc turības pakāpes, noziedzības līmeņa pieaugums, pilsētas sejas un infrastruktūras noplicināšana, utt. Tāpēc šeit būtu ejams cits ceļš – proti, to iedzīvotāju, kas jau tagad strādā un dzīvo Rīgā, atbalstīšana, ja viņi vēlētos savu dzīvesvietu deklarēt galvaspilsētā.
Diemžēl Rīgas pašvaldība ir gājusi kopsolī ar valsti un pieļāvusi tās pašas kļūdas, kādas vērojamas valsts struktūrās, palielinot pārvaldes aparāta darbinieku skaitu, sarežģījot vienkāršas procedūras un palielinot jebkura lēmuma pieņemšanā iesaistīto cilvēku skaitu, vienlaicīgi samazinot atbildību par nepareizi pieņemtajiem lēmumiem, kā arī nogalinot lēmuma pieņēmēju iniciatīvu un vēlmi izdarīt vairāk, ātrāk un labāk. Tas arī radīja sociālo un ekonomisko spriedzi, nožēlojamo stāvokli un bezizeju, kurā nonāk tie, kas optimizācijas rezultātā zaudē darbu.
Šajā jomā visefektīvākā ekonomija, vienlaicīgi palielinot visa domes aparāta darba efektivitāti un ātrumu, būtu lēmējvaras – deputātu – atdalīšanu no izpildvaras – pilsētas izpilddirektora – ar tam pakļautajiem departamentiem, līdzīgi, kā tas notiek valsts pārvaldē, kur Saeima pilda lēmējvaras funkcijas, bet Ministru kabinets ar tam pakļautajām ministrijām un iestādēm – izpildvaras funkcijas.
Priekšpilsētu un rajonu izpilddirekcijas ir jāpārveido par Rīgas domes priekšposteni un Vienas pieturas aģentūru, kurā attiecīgā rajona vai priekšpilsētas iedzīvotājs var rast atbildes, palīdzību un risinājumus uz visiem viņu interesējošiem jautājumiem. Es nemaz nerunāju par dokumentu pieņemšanu, kuru adresāts ir Rīgas pašvaldības struktūrvienības un to nogādāšanu tām, kā arī atbilžu sniegšanas kontroli iesniedzēja vārdā.
Iespēju piesaistīt dažāda ranga līdzfinansējumu no ES fondiem par lielu nožēlu neizmato maksimāli pieejamajā apjomā, ne valsts struktūras, ne arī Rīgas pašvaldības struktūras. Tas, protams, ir nepiedodami un prasa tūlītēju rīcību. Neskatoties uz šobrīd moderno tendenci un tautā populāro postulātu par pārvaldes aparāta štatu samazināšanu, mana pārliecība, ka jaunas struktūrvienības izveidošana, kura nodarbotos ne tikai uz papīra ar Eiropas iespēju izmantošanu, bet reāli saņemtu atalgojumu izteiktu procentos no piesaistīto līdzfinansējuma investīciju apjoma. Nav šaubu, ka tas dotu neatsveramu labumu pilsētas attīstībai un funkcionēšanai.
Sagatavoja Juris Erts,LSDSP Rīgas domes deputāta kandidāts