Izstādes mērķis ir apskatīt mākslas un dabas attiecības. Ainava, kuru atveido Arturs Bērziņš, nav precīza dabas kopija, tās ir dabas detaļas, kuras mākslinieks izvēlējies no esošā skata, lai īstenotu savu iecerēto koncepciju. Mākslinieks labprāt skaidro savu darbu tapšanas gaitu: „Mēs redzamo atkārtojam sevī, iejūtamies tajā un piedzīvojam to. Viss, ko redzam, apziņā parādās kā tēls un tēlu grupas.”
Arturs Bērziņš zīmē uz neliela formāta koka dēlīšiem, jo mākslinieks uzskata, ka maziem darbiem, neskatoties uz distanci, ir intīmāka un arī intelektuālāka iedaba. Uz dēlīšiem uzlīmētais audekls tiek gruntēts un apstrādāts. Darbu tapšanā izmantota akrila krāsa un dažādi pigmenti, ogle, grafīts, un citi materiāli, kurus autors atrod pats. Rezultātā rodas glezniecisks zīmējums un, kā autors pats atzīst, nereti tiek zīmēts uz gleznojuma. Visos darbos dominē melnbalti pelēcīgā toņu gamma, atgādinot vecu fotogrāfiju virsmas. Tomēr fotogrāfija kā mākslinieciskās izteiksmes veids A.Bērziņu nesaista. Reālās ainavas fiksācija ar foto palīdzību savā ziņā aizvieto skices.
Arturs Bērziņš (1971.) Latvijas mākslas vidē ienācis salīdzinoši nesen, bet jau ieguvis sava rokraksta cienītāju loku. Vasarā mākslinieks gatavojas aizstāvēt maģistra darbu Latvijas Mākslas akadēmijā profesora Ivara Heinrihsona konceptuālās glezniecības meistardarbnīcā.
Par viņa debiju var uzskatīt piedalīšanos jauno Latvijas gleznotāju izstādē Candy Bomber / Našķu bumba (17.11.2007 – 27.01.2008, LNMM izstāžu zālē Arsenāls). Drīz pēc tam sekoja Artura Bērziņa pirmā personālizstāde „Nomalība” (11.04. – 24.04.2008., SIA Ekodiensts telpās Rumbulā), par kuru mākslinieks ieguva laikraksta „Diena” gada balvu kultūrā 2008. Pagājušā gada rudenī mākslinieks aizsāka jaunu ceļojošo personālizstāžu sēriju Aizputē, Liepājā un Līvānos, kuru noslēgums būs izstāde „Rīgas mākslas telpā”.
Izstādi veido vairākas sadaļas: Vilhelma Purvīša darbu analīze. „Ziema”, (ap 1910.); „Mēness nakts”, (ap 1909.); Dabas izpēte. Sadaļu veido darbi par tēmām: ziemāji, aizaugusi pļava, pļava, kūdras ieguves lauks, aizaudzis kūdras ieguves lauks, kopts mežs, nekopts mežs, seši ozoli un sešas liepas, kas auguši pilsētās un ārpus tām; Daba kā konstrukcija. Sērija sastāv no trīsdesmit astoņiem darbiem, kuru vizuālais izkārtojums plaknē veido kubu. Skatītājam tiek radīta optiska ilūzija, ka viņš, skatoties uz kādu no darbiem, atrodas ainavā, ir tālu prom no tās, vai arī pienācis tuvu klāt.
Visi interesenti tiek aicināti uz tikšanos ar mākslinieku un vizuālu stāstījumu par viņa darbiem (slaidu šovu) 20. martā plkst. 17.00.