Es esmu Dienā strādājusi ar trīs gadu pārtraukumu kopš 1993.gada. Te pavadīta lielākā daļa no mana darba mūža, un es lepojos ar to, ka piederu tai cilvēku kopai, kurai dārgas ir Dienas koptās un lolotās vērtības. Tās pašas, kuru eksistence ilgu laiku šķita tik pašsaprotama, bet kuru liktenis mūs visus – kā rakstītājus, tā lasītājus – ir satraucis pēdējā laikā.
Pavisam nesen, 18.jūnijā, no tā brīža a/s Diena prezidenta Arvila Ašeradena rokām saņēmu labākā redaktora gada balvu. Tai ir arī simbolisks nosaukums – Kalnā kāpējs. Toreiz es teicu un tagad varu tikai atkārtot, ka jūtos to pelnījusi. Es Dienā esmu sākusi kāpt no pašas apakšas, līdz sasniedzu savu virsotni - portālu Diena.lv.
Taču balvu ir pelnījuši arī tie, kas ikdienā strādā kopā – portāla komanda. Kalnā kāpšana ir smags darbs, augstākās virsotnes var sasniegt, tikai ejot ciešā sasaistē. Tāds arī bijis, ir un būs mūsu komandas darbs, veidojot šo portālu.
Es aizeju ar labi padarīta darba sajūtu. It sevišķi tādēļ, ka jūtamies vajadzīgi jums, lasītājiem un lietotājiem, ka jūtam jūsu klātbūtni un pieaugošo interesi, ka jūtam jūsu prasīgumu un iejūtību vienlaikus. To apliecina arī portāla arvien augošie auditorijas rādītāji.
Man ir gandarījums, ka darbs nav bijis velts, un es turēšu īkšķus, lai maniem kolēģiem veicas.