Kad ienāc muzeja bibliotēkā, salīdzinājumā ar ekspozīcijas plašajām zālēm tā šķiet ļoti maza. Tāda aizspogulija. Skaista. Ar lielu loga ovālu, kas gluži vai rauj iekšā mākoņus. Garām plūst Valdemāra iela. Koka kāpnes uz otro stāvu. Plaukti ar robotu maliņu. Visriņķī grāmatas. Apņem tā īpašā grāmatu tuvuma smarža, kāda sajūtama tikai senās bibliotēkās. Puikas ēnu dienā esot priecājušies – Harija Potera bibliotēka!
Te staigājis Purvītis
Muzeja bibliotēkas vadītāja nu jau mazliet vairāk nekā desmit gadu ir Alla Sidorina. Viņa pat atceras datumu, kad oficiāli sākusi šeit strādāt. Tas bijis 8. marts. Allai Sidorinai ir gan mākslas zinātnieces, gan bibliotekāres izglītība, un tieši šādu speciālistu muzejs savā laikā meklējis. "Literatūra šeit ir tikai par mākslu, tāpēc ir jābūt cilvēkam, kurš orientējas visos mākslas virzienos un stilos latviešu un ārzemju mākslā. Citādi te ir grūti strādāt," saka bibliotekāre.
Alla Sidorina atceras – no sākuma esot šaubījusies, vai tiešām grib te strādāt, bet tieši skaistā ainava bijusi izšķirīga: "Atceros, ka mani ieveda šajā telpā un tā mani paņēma. Tagad tā ir ārkārtīgi skaista, bet agrāk tā nebija – viss bija piekrāmēts. Te bija visādi plauktiņi un avīžu pakas. Man iepatikās otrais stāvs, debesis, kas paveras pa logu." Allai Sidorinai svarīgi ir arī citi emocionālie iemesli – apziņa, ka arhitekts Vilhelms Neimanis (1849–1919, arhitekts, mākslas vēsturnieks un LNMM pirmais direktors) bibliotēku ir projektējis tieši tādu. "Te nekas nav mainījies. Ir arī oriģinālie plaukti. Kad es iedomājos, ka te staigājis Neimanis un Purvītis…" Tas arī bijis galvenais iemesls, kāpēc izlemts atvērt muzeja bibliotēku plašākai publikai (līdz šim to lietojuši tikai nozares speciālisti). Vēlēšanās dalīties. Lai cilvēki to redz un piedzīvo.
Par latviešu mākslu – viss
Muzeja specializētajā mākslas izdevumu bibliotēkas krājumā ir ap 30 000 vienību. "Par latviešu mākslu latviešu valodā mums ir viss," palepojas Alla Sidorina. Arī paši jaunākie skaistie Neputna izdevumi, kas varbūt ne visiem ir pa kabatai, lai iegādātos savai mājas bibliotēkai.
Muzeja krājums ir veidots kopš 1905. gada, kad Vilhelms Neimanis kļuva par tā pirmo direktoru. "Viņš nāca ar ideju, ka progresīvā muzejā ir nepieciešama bibliotēka, tāpēc šī telpa sākotnēji ir projektēta tieši kā bibliotēka," stāsta Alla Sidorina. Muzejs glabā arī viņa paša privāto bibliotēku, kas liecina, ka Neimanis daudz ceļojis pa Eiropu – Minhene, Berlīne, Parīze – un viņam nav bijuši sveši sava laika mākslas strāvojumi pasaulē. "Mums ir arī viņa grāmatas par arhitektūru, kuras viņš acīmredzot daudz izmantojis, jo ir nolietotas." Bibliotekāre skaidro, ka šī bibliotēkas daļa būs slēgtajā fondā: "Grāmatas ir vecas un trauslas, tāpēc būs pieejamas tikai speciālistiem."
Vaicāta, kā tiek papildināts krājums, Alla Sidorina stāsta, ka grāmatas regulāri pērk, pasūta arī no ārzemēm, bet lielu daļu pašreizējā krājuma veido tieši dāvinājumi. Kuratori bieži brauc uz dažādiem mākslas pasākumiem pasaulē, un katalogi pēc tam nonāk šeit.
No periodikas ir lasāmi aktuālie vizuālās mākslas izdevumi – Latvijas Mākslas institūta izdotais žurnāls Mākslas Vēsture un Teorija, vizuālās mākslas žurnāls Studija un Latvijas Architektūra. No senākajiem mākslas izdevumiem – žurnāls Māksla Plus, Fotokvartāls. Otrajā stāvā meklējama ārkārtīgi vērtīga mākslas periodika no XIX gadsimta beigām un XX gadsimta sākuma. "Daudzi un dažādi vērtīgi un skaisti iesieti žurnāli – tādi kā Die Jugend, Art Deco," kārdina Alla Sidorina.
Bibliotēkā atrodas izdevumi latviešu, ļoti daudz vācu, krievu, franču un poļu valodā. Otrajā stāvā atsevišķi nodalītus var meklēt izdevumus par Somijas, Zviedrijas, Francijas un Vācijas mākslu. Un ne tikai par seno, bet arī laikmetīgo mākslu.
Kā lietot
Muzeja bibliotēka būs atvērta otrdien, trešdien, ceturtdien no plkst. 12 līdz plkst. 17. Tās apmeklējums iekļauts muzeja biļetes cenā. Tā kā bibliotēka ir pašā savā darbības sākumā, katalogs vēl nav izveidots, bet ar laiku tāds taps. Grāmatas būs lasāmas tikai pašā bibliotēkā. Vēlāk būs pieejams arī internets. Bibliotēka vienlaikus var uzņemt līdz 20 mākslas interesentu. Grāmatas līdzīgi kā lielajās bibliotēkās pēc lasīšanas vēlams atstāt uz galda, jo nepareizā vietā nolikta grāmata ir pazudusi grāmata.
Saruna ar inženieri Viesturu Škrabu. Re, kur var redzēt snuķīti
Saruna ar restauratori Lieni Mucenieci. Roka uz gleznas pulsa
Saruna ar izglītības darba vadītāju Martu Pallo. Informācijas komforts visām gaumēm