Uzklausījis Kazahstānas amatpersonu padomus, ka tranzīta kravas neplūdīs uz Latvijas ostām, kamēr nebūs uzlabotas attiecības ar Krieviju, un, redzēdams šīs Maskavai daudz draudzīgākās valsts ekonomikas apmērus, satiksmes ministrs Ainars Šlesers (LPP/LC) tikai nostiprināja savu buldozera apņēmību. “Mums ir jāizmanto iespēja paklusēt attiecībās ar Krieviju,” sacīja A.Šlesers, mudinot Latviju sekot “Somijas modelim”. Tas ir, vairīties no jebkādiem asumiem savu ekonomikas interešu vārdā. A.Šlesers gan piebilda, ka “vienu dziesmu ar Krieviju” arī nevajag dziedāt, taču nevar vienmēr “pirmie kliegt”. “Es aicinu, lai to karogu nes citu,” viņš sacīja. Šajā brīdī Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), kurš līdz tam bija vairāk klausījies A.Šlesera stāstu par pamatīgajiem tranzīta biznesa plāniem, kas nesīs lielu peļņu Latvijas ostām, neizturēja. “Mēs nevaram vienmēr klusēt,” sacīja K.Gerhards, kurš nebūt nav radikālākā tēvzemiešu spārna pārstāvis. Kādu laiku turpinājās vārdu pārmaiņa, kas gan noslēdzās ar abu ministru apņemšanos turpināt darbu pie sadarbības veicināšanas ar Kazahstānu.
Taču A.Šlesers ar saviem izteikumiem nonāca pretrunās ne vien ar tēvzemieti K.Gerhardu. Būtībā A.Šlesera paziņojums par neskriešanu pirmajiem ar karogu rokā ir vēršanās arī pret paša partijas biedru premjeru Ivaru Godmani. Tieši viņš kopā ar citiem austrumeiropiešiem bija vieni no pirmajiem, kas “nesa karogu”, aizbraucot uz Gruziju. V.Zatlers bija viens no pirmajiem, kas “kliedza”.
Lai arī daudz ticis spriests, ka pēc Gruzijas konflikta ir jāpārdomā attiecības ar Krieviju, prokrieviskāko politiķu prātus šie notikumu nav atvēsinājuši. Spiedienu uz viņiem izdara uzņēmēji. Arī daudzie uzņēmēji, kas pavada V.Zatleru vizītē uz Kazahstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, runāja A.Šleseram līdzīgus vārdus par pragmatismu un neitralitāti attiecībās ar Krieviju.
V.Zatlers, manis jautāts, vai valstij būtu jāiet “Šlesera” vai “Gerharda” ceļš, atbildēja, ka mums būtu jāiet Latvijas ceļš. Tāpat viņš neatkāpšoties no tā, kas ir pateikts un izdarīts. Vienlaikus esot jāveicina ekonomiskās attiecības ar Kazahstānu. Šķiet, pagaidām prezidents mēģina meklēt zelta vidusceļu. Taču ir skaidrs, ka var pienākt diena, kad mēs nonākam krustcelēs un tad vairs ar laipošanu starp visām ieinteresētajām pusēm var nepietikt.