Slavas dziesma Eirovīzijai

Šis kritērijs ir uzvara Eirovīzijas dziesmu konkursā, jo kas gan tā par Eiropas valsti, kas nav spējusi izpelnīties pārējo eiropiešu mīlestību un krietnu punktu ražu? Eirovīzija kalpo kā savdabīgs iesvētību rituāls, lai jauniņo pasludinātu par vienu no savējiem.Tieši tāpēc Latvijai un citām Eiropas valstīm vajadzētu priecāties par Krievijas pārstāvja Dimas Bilana uzvaru Eirovīzijā, jo šis panākums beidzot ļāvis krieviem justies kā īstiem eiropiešiem. Vērojot, cik izmisīgi Krievija gadu no gada cenšas iekarot Eirovīzijas virsotnes, kļūst skaidrs, ka mūsu lielais austrumu kaimiņš ir gatavs darīt visu, lai kļūtu par priekšzīmīgu Eiropas pilsoni. Varbūt ne gluži visu, jo cilvēktiesību aizsardzība un vārda brīvības ievērošana laikam būtu pārāk daudz prasīts. Toties mūsdienu Krievijai ir daudz naudas, par ko var nopirkt ne tikai izbijušus Vācijas kanclerus, bet arī panākumus uz Eiropas skatuves. Krievijas prese vēsta, ka Bilans par savu uzvaru esot iztērējis miljonu eiro (700 000 latu), un nav šaubu, ka arī nākamgad Kremlis neskoposies, lai Maskavā sarīkotu «visu laiku labāko Eirovīziju».Pēdējos gados Eirovīzijā uzvarējušas tieši tās valstis, kas par katru cenu gribēja pierādīt savu piederību Eiropas kopienai: Igaunija, Latvija, Turcija, Ukraina, Serbija, tagad arī Krievija. Līdzīgu motīvu var saskatīt pat somu monstru Lordi uzvarā, jo melanholiskā Eiropas nomales tauta beidzot izdarīja to, kas zviedriem, dāņiem un norvēģiem bija izdevies jau vairākas reizes. Rietumeiropā jau sen nav manāma tik dedzīga vēlme uzvarēt. Uz ko gan lai vēl tiecas Īrija, kas Eirovīzijā uzvarējusi jau septiņas reizes? Tādēļ arī īri šogad varēja atļauties sūtīt uz Eirovīziju ekscentrisko tītaru Dastinu (atzīšos, viņš bija mans favorīts, bet Eiropa nabaga Dastinu nesaprata).Eirovīzijas rīkotāji lepojas, ka šo konkursu noskatījušies vairāk nekā 100 miljoni skatītāju, bet nav noslēpums, ka Rietumeiropā tam ir jocīga slava. Eirovīzija ir kaut kas līdzīgs krustojumam starp kārtējo «Talantu fabriku» un Eiropas geju, lesbiešu, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības salidojumu. «Principā vecajā Eiropā valda uzskats, ka Eirovīzijas konkurss piesaista, galvenokārt, divas iedzīvotāju grupas — gejus un mājsaimnieces,» secina Krievijas mūzikas kritiķis Artemijs Troickis, kurš Eirovīziju raksturo kā «sportiski ģeopolitisku konkursu ar muzikālu noslieci». Šāda kritika nav mazinājusi krievu sajūsmu par uzvaru Eiropas «geju un mājsaimnieču festivālā». «Krievijas uzvaras seko cita citai: futbols, hokejs, tagad arī Eirovīzija!» priecājas Dima Bilans. Tas nekas, ka Krievijas uzvaru nodrošināja galvenokārt tautieši Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Ukrainā, Baltkrievijā, Armēnijā un Izraēlā, kas Dimam atvēlēja maksimālos 12 punktus. Visi jau sen ir pieraduši, ka Kipra un Grieķija katru gadu draudzīgi apmainās ar 12 punktiem. Arī runas par «Balkānu mafiju» šķiet nedaudz liekulīgas. Vai nav brīnišķīgi, ka serbi un horvāti balso cits par citu, nevis ar buldozeru sašķūrē ienaidnieka līķus masu kapos? Nez kāpēc latvieši dusmojas par serbu 12 punktiem no Bosnijas, bet apvainojas, ja Igaunija vai Lietuva mums atvēlējusi nieka 7 punktus. Ja mēs lamājamies par Vācijā dzīvojošo turku imigrantu tieksmi atbalstīt savu etnisko dzimteni, tad mums nav tiesību uzgavilēt tautiešiem Īrijā un Lielbritānijā, kas Latvijas «pirātiem» sarūpē labus punktus.Lai gan Rietumeiropā šo konkursu neviens īsti nopietni neuztver, Eirovīzijas dibinātājiem ir grūti pārdzīvot, ka austrumeiropieši ielauzušies viņu ballītē un apēduši visus gardumus. «Kāpēc mēs nevienam nepatīkam?» vaicā laikraksts Bild am Sonntag, žēlojoties par Vācijas palikšanu vienā no pēdējām vietām. Turpat palika arī Eiropas mūzikas lielvalsts Lielbritānija. Pieredzējušais britu Eirovīzijas komentētājs Terijs Vogans secina: «Eirovīzijas mērķis bija vienot mūs visus. Taču šis konkurss skaidri parāda, cik sašķelti mēs esam. Dzelzs priekškars ir nolaidies pār Eirovīziju.» Pēc kārtējās neveiksmes ar jaunu sparu atsākušās runas, ka Rietumeiropas valstis varētu atteikties no līdzdalības Eirovīzijā. Savulaik līdzīgu lēmumu jau pieņēma Itālija un Luksemburga.Britu laikraksts The Times gan piedāvā labāku scenāriju, kā Lielbritānija varētu izvairīties no pēdējās vietas un kārtējā pazemojuma. «Mēs varētu ātri piešķirt neatkarību Skotijai, Velsai, Ziemeļīrijai, Kornvolai, Menas salai, Vaitas salai, Gērnsijai, Džērsijai un Oldernijai, lai tās visas varētu piedalīties Eirovīzijā. Tad mēs varētu sākt brāļošanos,» raksta The Times. Kāds lasītājs no Edinburgas gan nekavējoties iebilst: «Vai tiešām jūs domājat, ka skoti balsos par Angliju? Mēs labāk ļausim uzvarēt krieviem!»Latvija uz visām šīm kaislībām var noraudzīties diezgan mierīgi, jo Eirovīzijā jau visu esam sasnieguši: gan uzvarējuši, gan sarīkojuši, atzīmējušies ar marsiešiem un pirātiem, aizsūtījuši gan Latvijas labāko grupu, gan latvju mēlē dziedošus bāleliņus. Pienācis laiks kļūt par normālu, garlaicīgu Eiropas valsti, kurā Eirovīzijai ir aptuveni tikpat liela nozīme kā kārtējam «miseņu» konkursam. Vēl pirms 20 gadiem visa Latvija zināja, ka «Mis Rīga 88» ir Sintija Jenerte, bet kurš gan tagad atceras «Mis Latvija 2007» vārdu? Līdzīgi ir ar Eirovīziju: par normālu Eiropas valsti mēs kļūsim nevis tad, kad vēl pāris reizes uzvarēsim Eirovīzijā, bet gan tad, kad mums būs vienalga — uzvaram vai ne.