Festivāla nosaukums Būt drošībā ir bīstami (Being Safe is Scary) aizgūts no mākslinieces Banu Džennetoglu (Banu Cennetoğlu) 2017. gadā speciāli izstādei Documenta 14 radītā darba. Vācijas pilsētā Kaselē Džennetoglu nomainīja nosaukumu uz muzeja Fridericianum fasādes ar frāzi BEINGSAFEISSCARY, daļēji izmantojot jau esošos burtus un daļēji – no jauna atlietas kopijas. Teksts ir aizgūts no grafiti, ko māksliniece pamanīja uz Atēnu Nacionālās tehniskās universitātes sienas, kad 2016. gada martā tika parakstīta ES un Turcijas vienošanās par bēgļiem. Pārkāpjot starptautiskos likumus par bēgļu aizsardzību, vienošanās piespieda izdot Turcijai katru nelegālo Grieķijas robežšķērsotāju. Pagaidu nometnes Grieķijas salās kļuva par aizturēšanas vietām uz nenoteiktu laiku, vairojot izmisumu, trauksmi un pašnāvību skaitu.
Pārņemot šo neviennozīmīgo nosaukumu, Survival Kit vienpadsmitā tēma saistās ar drošības un politiskās vardarbības diskursu. Drošības jēdziens ir piesātināts ar pretrunīgu politisku, sociālu, ekonomisku un psiholoģisku nozīmju kopumu. Parasti ideja par drošību tiek asociēta ar baiļu un nedrošības sajūtu, kas savukārt tiek pamatota ar gaidāmām briesmām, ienaidnieku vai draudiem. Drošība un aizsardzība atrodas šodienas politiskās iztēles centrā un tiek izmantota, lai pamatotu karus, nacionālistiskas programmas, rasismu, nevienlīdzību un citus reakcionārus uzskatus un ideoloģiju.
Paradoksālā kārtā tieši visneaizsargātākie sabiedrības locekļi parasti tiek klasificēti kā drauds. Par bīstamiem tiek uzskatīti tie, kurus stigmatizē seksuālās identitātes, rases, sociālās klases, reliģijas vai dzimuma dēļ. Virkni fobiju izraisa arī migranta tēls, ko savā retorikā izmanto populistiskas un reakcionāras kustības. No kara zonām mūkoši bēgļi tiek uzlūkoti kā barbariski iekarotāji. Spiediens, ko rada ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un pieaugošā konkurence, vairo trauksmi sabiedrībā. Arī cilvēki, kas rīko protestus un pretojas status quo, tiek uztverti kā pastāvošās iekārtas drauds. Bet ja visi šie tiek dēvēti par draudiem, tad jāvaicā - kas ir apdraudētais? Un kādi ir pārējie (īstie) draudi, kas tiek noklusēti šo konstruēto draudu ēnā?
Drošības politikai netrūkst destabilizējošu un kaitīgu seku: tā attaisno novērošanu un pašuzraudzību, agresiju, naidu un izolēšanos. Pēdējo divdesmit gadu laikā novērošana un pašuzraudzība pakāpeniski nostiprinājušās ikdienas dzīvē, pateicoties, piemēram, nemitīgajai interneta, sociālo tīklu un veselības novērošanas ierīču lietošanai, kā arī CCTV kamerām pilsētvidē un jaunajām seju atpazīšanas tehnoloģijām. Viens no galvenajiem drošības jautājuma aspektiem, jo īpaši pēc 2008. gada finanšu krīzes, saistīts ar ekonomiska rakstura bažām. Baiļu politika barojas no nedrošības. Valdošā sistēma balstās uz ilūziju par aizsardzību, kas veicina brutālu konkurenci un uzspiež gan finansiālas, gan morālas parādsaistības.
Būt drošībā ir bīstami aplūko drošības jēdzienu no dumpinieciska skatu punkta. Tas kritiski aplūko norises, kas ierobežo individuālo un sociālo attīstību, uzdodot jautājumu: cik daudz vardarbības ietver drošības diskurss? Izstādē tiks pētīts, vai iespējams mainīt pieņēmumus par drošības jēdzienu, no jauna mēģinot savienot drošību ar tādām praksēm kā mīlestība, kopība, savstarpējs atbalsts, uzmanība, rūpes vienam par otru un par apkārtējo vidi.
Survival Kit vienpadsmito programmu veidos laikmetīgās mākslas darbu izstāde, diskusijas un sarunas ar māksliniekiem publiskās programmas ietvaros, filmu seansi, radošās darbnīcas un ekskursijas.
Katja Krupeņņikova ir V-A-C Fonda kuratoru komandas dalībniece Maskavā, HKU Mākslas universitātes docente Utrehtā, Nīderlandē un darbojas kā pētniece mākslas centrā BAK - basis voor actuele kunst. 2019. gadā Krupeņņikova bija viena no Bergenas Asamblejas Actually, the Dead Are Not Dead kuratorēm. Krupeņņikova veido kritiskus mākslas projektus, kuros mēģina pārskatīt un pārveidot esošos sociālos un politiskos nosacījumus un attiecības.
Starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit, ik gadu piesaistot vairāk nekā 10 000 apmeklētāju, ir viens no vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Baltijā kopš 2009. gada. Tas radās kā reakcija uz ekonomiskās krīzes skarto Latviju ar mērķi rosināt sabiedrību reaģēt uz pārmaiņām mūsdienu pasaulē un pārdomāt dažādas izdzīvošanas stratēģijas. Katru gadu festivālam tiek izvēlēta sabiedrībā aktuāla un nozīmīga tēma. Kā festivāla norises vietas tiek izmantotas Rīgas tukšās ēkas, lai pievērstu cilvēku uzmanību to nākotnes attīstības potenciālam. Festivāla dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja ir Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, un kuratoriālā padomniece - festivāla ilggadīgā kuratore Inga Lāce.
Survival Kit organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, kas ir lielākā Latvijas laikmetīgās mākslas institūcija, starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents. Kopš 1993.gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem.