Ar saviem darbiem piedalās latviešu fotogrāfi Raimo Lielbriedis, Māris Ločmelis un ar Somijas vēstniecības atbalstu - arī fotogrāfs no Somijas - Jalo Porkala. Rīgas skati, dažādi portreti, kuros mūsdienu cilvēki izskatās kā no vecmāmiņu albumiem, ainavas un pat mēness.
Oriģināls - visa tirāža
Izstādē skatītāji varēs aplūkot dagerotipus, cianotipus, platīna - pallādija nospiedumus un ambrotipus, sauktus arī par slapjajām platēm. Fotogrāfijas attīstības gaitā šīs tehnikas ir bijis ceļš, kas novedis pie arvien jauniem atklājumiem - līdz pat mūsdienu fotogrāfijai.
Fotogrāfijas muzeja 2. stāva zālē apskatei tiks izlikti Raimo Lielbrieža izgatavotie platīna - pallādija nospiedumi. "Cēlmetālu sāļu nospiedums un tā variācijas nav vienīgi vēsture. Šī tehnoloģija ļauj tuvināt fotogrāfisku darbu grafikas nospiedumam - gan jēdzieniski, gan izskata nianšu ziņā. Liela nozīme ir papīra virsmai un biezumam, un arī sajūtai, šo papīru paņemot rokās. Pavisam vieglais, gandrīz nemanāmais metāliskais spīdums, kas piemīt attēla pelēkajiem toņiem, un ārkārtīgi plašais pelēko gradāciju diapazons kļūst par īpašu attēla "mūzikas" instrumentu," stāsta fotogrāfs. Izstādē eksponētie attēli ir izgatavoti vairākās cēlmetālu metālu sāļu nospiedumu variācijās. No viena uzņēmuma ir izgatavoti ne vairāk kā trīs nospiedumi, vairāki nospiedumi eksistē tikai vienā eksemplārā.
"Šādi darbi nav ikdiena," saka Raimo Lielbriedis. Viņaprāt, pats svarīgākais šajā procesā ir oriģināls, kuru var apzināt un turēt rokās (protams, ne izstādes laikā muzejā). Šīs fotogrāfijas bieži vien ir tikai vienā eksemplārā, līdzīgi kā grafiķu vai gleznotāju darbi. Tā ir uzskatāma alternatīva laikmetam, kurā fotoattēls kļuvis par netveramu matēriju. "Tas ir kaut kas pilnīgi pretējs tai fotogrāfijai, kas ceļo pa internetu un nav skaidrs, kur tad ir īstais darbs." Viņa kolēģis Andris Kozlovskis, kurš daudz sadarbojas ar presi, reiz teicis, ka viņa oriģināls ir visa avīzes tirāža. "Tas ir neparasts skats," smaida Raimo Lielbriedis, tomēr viņa profesionālā sirds pieder savam stilam. "Esmu nolēmis doties pilnīgi pretējā virzienā un radīt darbu oriģinālus," saka fotogrāfs.
Īpašs skats uz īpašu lietu
"Kāpēc es strādāju šādā tehnikā? Es to uzskatu par stāšanos pretī mūsdienu digitālās fotogrāfijas metodēm. Es to saucu par lēno fotografēšanu," saka Jalo Porkala. "Mēs nevēlamies saņemt mirkļa apmierinājumu. Process bieži ir ilgstošs un sarežģīts, bet tas ļauj izvēlēties īpašai lietai piemērotu īpašu skatu."
Fotogrāfijas muzeja 3. stāva zālē somu fotogrāfs apmeklētājiem piedāvās aplūkot dagerotipus - uzņēmumus uz nopulētas un apsudrabotas vara plāksnes, kurus autors radījis pēdējo četru gadu laikā. Dagerotipijas bija pirmie plašāk pieejamie fotogrāfiskie attēli. Vēsturiskie dagerotipi kļuvuši par retumu, un mūsdienās šo tehniku neizmanto bieži. Tāpat izstādīti tiks autora izgatavotie cianotipi - attēli, kuri tiek iegūti, novietojot priekšmetu vai fotonegatīvu uz cianotipu papīra ultravioletajā gaismā. Jalo Porkala norāda: "Fotogrāfija ir neparasts, sirreāls pazīstamās vides attēlojums. Es vēlos šīs iezīmes saglabāt, izmantojot fotogrāfiskos procesus, kuri atbilst saturam un atmosfērai."