Ceru, ka jaunā valdība darīs visu, ko tā spēj, lai valsts ekonomikā saliktu pareizos akcentus un iekustinātu visas nepieciešamās sviras, lai monstru jelkādā veidā apturētu, taču ir viens spēks, kas ir neskaitāmas reizes spēcīgāks par jebkuru valdību, par jelkādu godmani, šleseru vai dombrovski. Un šis spēks ir Latvijas tauta, ikviens no mums, ar nosacījumu, ka esam kopā.
Ne velti, atminos, reiz kad biju Hansabankas biroju ēkā Saules akmenī, ekskursijas vadītāja brīdināja, ka vienā stāvā nevar atrasties tik un tik cilvēku. Kāpēc? Tāpēc, ka lielais Saules akmens zem viņu svara var vienkārši sabrukt. Ja mēs vienu dienu katrs nenopirksim savu ikdienas pārtikas devu, mēs varam iznīcināt neskaitāmus uzņēmumus, bet, ja nopirksim, tad viņi dzīvos. Tāda, lūk, ir mūsu vara. Bet, lai būtu spēks, ir vajadzīga vienota virzība jeb runājot rakstnieka Koelju vārdiem, tai ir jāsadodas rokās.
Ir valstis, kur par to rūpējas harizmātisks līderis – kam tic viņš, tam tic viņa tauta, viņš teiks iet ugunī un tauta ies. Latvijā, diemžēl vai par laimi, šāda līdera nav, taču mums ir mediji, kas spēj ne tikai cilvēkus virzīt uz to, kādu veļas pulveri pirkt un kādu ne, bet uz daudz nopietnākām lietām. Mums ir avīzes, kas spēj sarīkot Lietussargu revolūciju un ietekmēt nodokļu politiku, mums ir televīzijas, kas spēj panākt to, lai cilvēkiem būtu vairāk brīvdienu, mums ir speciālisti, kas nedēļas laikā var likt iemīlēt un balsot par partiju, par kuru iepriekš neviens nav zinājis.
Un tagad būtu laiks šiem visiem medijiem un speciālistiem sadoties rokās un dot tautai virzību – ticību, iedvesmu, pašlepnumu, kā dzīvot, kā izdzīvot. Un vienalga, kā to dēvē – kopēja reklāmas kampaņa vai pozitīvisma propoganda.
Es neesmu speciālists, lai pateiktu kādu saukļi liekami šādā kampaņā – iespējams, ir jāaicina tauta vienu dienu strādāt par velti Latvijas labā, iespējams, lozunga vārdiem ir jādod tikai iedvesma, iespējams, vēl kas cits. Es šoreiz nerunāju par saturu, es runāju par veidu, kā radīt spēku, kas var apturēt monstru.