“Lielais strādātājs” Aigars Kalvītis pats nepilda paša dotos solījumus. Intervijā Dienai un Vdienai rudenī, pēc valdības apstiprināšanas, Aigars Kalvītis teica, ka viņš nekavēsies lūgt partijām nomainīt tos ministrus, kuri nespēs tikt galā ar saviem pienākumiem. Citēju “stabilitātes garantu” Aigaru Kalvīti: “[..] Jebkurā sfērā, ar kuru kāda no partijām netiek galā, vienkārši būs jābūt gataviem uz izmaiņām. Tas tika norunāts, arī veidojot valdību, ka te nevar būt kaut kādi neaizskaramības principi vai vēl kaut kas. Ja netiek galā, tad jāmeklē citi cilvēki, kas tiek galā. [..].” Premjera kungs laikam savus toreiz teiktos vārdus neatceras. Šis būtu īstais brīdis, kad ZZS būtu jālūdz “meklēt citus cilvēkus, kas tiek galā. ”
Nespēja pildīt pašu noteiktos principus parāda cik bezprincipiāla ir Aigara Kalvīša „stabilitāte.“ Kam garants viņš ir? Kalvītis ir „garants“ paša nespējai pieņemt loģiskus un nepieciešamus lēmumus! Turklāt pats Aigars Kalvītis nav spējīgs uzņemties atbildību par saviem darbiem, jo tieši viņš bija tas, kurš valdībai un Saeimai milzu ātrumā „dzina cauri“ drošības likumu grozījumus, kuri beigās piedzīvoja fiasko. Nez kā stabilitāti Kalvītis „garantē“? Diemžēl viņš „garantē“ tikai savas politiskās bezatbildības stabilitāti.