Es piederu pie tiem, kas _V-Dienā_ un citās diskusiju vietās pauduši viedokli, ka pēc šīs traģēdijas labklājības ministrei no amata bija jāaiziet, vai vismaz valdības vadītājam bija jāliek viņai aiziet. Vienīgā, kas uz to vēlu un netieši ir norādījusi, ir Valsts prezidente, kura pagājušā nedēļā apmeklēja pansionātu. Es neprasu ministres demisiju tādēļ, ka viņa būtu tieši atbildīga par drausmīgās nakts notikumiem Alsungas pusē, jo viņa nevar būt tieši atbildīga par to. Es prasu no ministres politisko atbildību par to, kā viņa rīkojusies kopš tā brīža. Kopš brīža, kad kļuva skaidrs, ka Reģi ne tuvu nav viens no labākajiem pansionātiem Latvijā, kā pirmajā dienā pēc ugunsgrēka apgalvoja ministre.Ministres rīcība, valdības sēdē dažas dienas pēc traģēdijas uzstājoties ar visai apšaubāmu ziņojumu par ugunsgrēka iespējamiem iemesliem un vainīgajiem, kas stipri atšķīrās no Iekšlietu ministrijas versijas, un jau brīdi pēc sēdes tomēr no amata atstādinot pansionāta vadītāju. Ministres pielaidīgā attieksme pret iespējamo nelikumīgo būvniecību iestādē, kur cilvēki uzticēti valsts aprūpei. Ministres šaubas par žurnālistu godaprātu un bezgalīga uzticēšanās pansionāta jau atstādinātajai direktorei Irēnai Hartmanei. Tas viss nerada pārliecību, ka ministrei ir patiesa vēlēšanās darīt visu, lai nekas līdzīgs Reģu traģēdijai Latvijā vairs neatkārtotos un lai novērstu visas iespējamās likumu, noteikumu un instrukcija nepilnības. Tieši par to viņai ir jāuzņemas politiskā atbildība.
Staķes atbildība
Lai ko arī viņa neteiktu, no viņas staro pilnīga pašpārliecinātība par sava sakāmā pareizību. Nekādu šaubu vai nožēlas, kas patiesībā būtu tikai cilvēciski. It īpaši gadījumā, ja baismīgā nāvē aizgājuši bojā 26 cilvēki. Runa ir par labklājības ministri Dagniju Staķi un neseno traģēdiju Reģu pansionātā, kura visi ugunī bojā gājušie iemītnieki vēl nav guldīti zemes klēpī.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.