Kādēļ šo varu pār savu dzīvi atdot citiem? Man vienmēr ir krituši uz nerviem tie ļaudis, kuri sūkstās par visu ko, bet nav pielikuši ne mazāko pirkstiņu tam, lai savā dzīvē vai savā valstī kaut ko mainītu. Lai to dara kāds cits. Savukārt tie, kuri vēlas ko darīt tiek uzskatīti par Antiņiem, kas dzīvo ilūzijās un pieder citai, ideālai pasaulei, bet nav piemēroti šai dzīvei. Tomēr, mums jāatzīst, ka dvēseles dziļumos daudzi no mums ilgojas, kaut arī mēs paši varētu saņemties un pacelties pāri ikdienas pragmatiskai dzīvei. Kaut uz mirkli mēs paši varētu kļūt par Antiņiem, kas glābj ja ne pasauli, tad vismaz savu valsti, vai kādu no principiem uz kura šī valsts balstās.Svētdien, 29. jūnijā plkst.9 no rīta Saeimas sēdē tiks izlemts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) liktenis. Es domāju, ka šis lēmums lielā mērā noteiks Latvijas valsts tālāko attīstību. Noteiks mūsu demokrātijas tālāko attīstību un līdz ar to noteiks mūsu katra cilvēka nākotnes izredzes. Mūs kaimiņvalstī Krievijā ir nostiprinājies režīms, kas pats sevi sauc par vadāmu demokrātiju. Man šķiet, ka arī mēs lēnām tuvojamies krustcelēm, kur viens virziens ir sekot Krievijas iemītajām pēdām. Vai mēs to gribam? Vai tiešām mēs gribam ļaut vājināt jau tā trauslo Latvijas tiesiskumu? Vai tiešām mēs labāk emigrējam vai vienkārši sēžam mājās nevis cīnamies par mūsu valsti? Ko mēs atstāsim mūsu bērniem? Izdangātus ceļus, piedrazātas pludmales, konservantiem pilnu maizes riecienu?Valsts tāpat kā cilvēks savu brīvību un iespēju lemt par savu dzīvi zaudē nemanot, centimetru pa centimetram, solīti pa solītim. Ja koks ir nedaudz līks kad mazs, izaugot, tas ir viens vien līkums. Es savu izvēli izdarīju pagājušā gada oktobrī, aizejot no ārlietu ministra amata un aizejot no Tautas partijas, jo sapratu , ka ar manīm grib manipulēt un izdarot vienu kompromisu pēc otra es zaudēšu savu brīvību un savu es. Es gandrīz kļūdījos un gandrīz noklusēju tad, kad vajadzēja iebilst. Gudri cilvēki mācās no citu kļūdām. Izdariet savu izvēli savlaicīgi.Man gribas ticēt, ka par spīti svētdienai, kas ir brīvdiena, Latvijas tauta un katrs šeit dzīvojošais cilvēks vēlas saglabāt savu brīvību un vēlas dzīvot valstī, kas nav sliktāka par Īriju. Man gribas ticēt, ka mēs spēsim sapulcēties pie Saeimas, lai pateiktu, ka TĀLĀK TĀ DZĪVOT MĒS NEGRIBAM!Ja mēs klusējot atdosim Loskutovu, mēs būsim paspēruši solīti vadāmai demokrātijai. Atstāsim šo lēmumu savā ziņā un paužot savu attieksmi pie Saeimas neļausim nozagt mums demokrātiju un mūsu tiesības pašiem lemt par savu dzīvi. Es ticu šai svētdienai un savai tautai, jo kam citam gan lai tic?
Ticība Svētdienai
Es esmu vienmēr ticējis cilvēka iespējai izdarīt saprātīgu izvēli. Esmu ticējis un turpinu ticēt, ka cilvēks spēj lemt pār savu dzīvi un līdz ar to esmu ticējis arī tam, ka katrs cilvēks spēj ietekmēt politiku. Tādēļ, es ticu demokrātijai, jo beigu beigās demokrātija ir cilvēku vara pār saviem likteņiem, vismaz šai saulē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.