Savulaik, lords Tims Bells, kādreizējais Tečeres vēlēšanu kampaņu padomnieks vaicāja, kas ir tās personas, ko apbrīnoju. Tečere un Klarksons, es teicu. Tečeri par to, kā viņa tika galā ar Kremļa angažētajiem žurnālistiem 80.gadu vidū, un to toreiz rādīja padomju TV tiešraidē. Klarksons, kurš ir pāris reižu nicīgi izteicies par Latviju kā pāķu zemi, bet – profesionālis līdz savu nu jau sirmo matu galiem. Es nepieminēju Koelu, kurš elku dziedātājus izsmej un apsmej. Jo viņa uzvedība ir ciniska un rauj profesionālisma stīgu. Tā bīstami robežojas ar narcisismu un sevis apbrīnu pretstatā sabiedrības interesei iegūt kompetentu skaidrojumu. Un Koelu neglābj pat tas, ka no saviem honorāriem viņš maksā progresīvu ienākuma nodokli 2 miljonu mārciņu gadā.
Es domāju, ka sabiedrības interese ir gūt skaidrību par cēloņiem, procesiem un rezultātiem. Un tas ir gan politiķu, gan profesionālu žurnālistu pienākums.
Es domāju, ka mums ir labi piemēri arī šeit. Izskatās, ka Bloomberg ir profesionāli darbojies SVF aizdevuma sakarā. Un šis mans spriedums ir balstīts uz 28. augusta preses konferences publikāciju SVF mājas lapā, nevis uz tikai nekādi speciālu politiķa skaidrojumu televīzijā brīdi pirms tam.