Kā tad izpaudusies ministrijas sadarbība ar uzņēmējiem? Mums ir divi ļoti pozitīvi piemēri ekonomikas sildīšanā – militārās infrastruktūras projekts Lielvārdē un kravu tranzīts uz Afganistānu. Pirmais ir lidlauka būvniecība NBS gaisa bāzē, kur saņemam NATO līdzfinansējumu. Šajā projektā strādā Latvijas celtniecības uzņēmums Binders, kurš atjauno skrejceļu. Šī firma uzvarēja NATO aģentūras rīkotajā konkursā, līdz ar to nodrošinot ap 200 darba vietas visa gada garumā, turklāt minētais projekts turpināsies vēl vairākus gadus.
Otrs pozitīvais piemērs ir tas, ka Latvija NATO dalībvalstu vidū ir kļuvusi par „vadošo nāciju” ziemeļu koridorā nemilitāro kravu nogādāšanā caur mūsu ostām un tālāk pa dzelzceļu līdz Afganistānai. Ministrija daudz darījusi, lai iegūtu šo „vadošās nācijas” statusu, jo tas vienlaikus veicina arī britu, spāņu, beļģu un citu valstu interesi par šī ekonomiski izdevīgā ceļa izmantošanu. ASV efektīvi izmantoja šo maršrutu jau pagājušajā gadā. Pēc NATO noteikumiem organizētajā konkursā par kravu pārsūtīšanu uzvarēja loģistikas un transporta firmas SIA Damco un DSV Air and Sea A/S, kas nav Latvijas kompānijas. Šajā sakarā man ir nācies dzirdēt pārmetumus, ka, lūk, vietējie nav tikuši pie šī pasūtījuma, taču konkursā izšķiroša bija pieredze kravu nogādāšanā līdz operāciju rajonam. Konkurss bija pilnībā atklāts un ar to netika manipulēts. Šī tātad ir joma, kur mūsu uzņēmumiem vēl jāapgūst starptautiska pieredze. Latvijas ieguvums NATO kravu tranzītā tomēr ir ievērojams, jo pārvadājumi tiek veikti tieši caur mūsu ostām, un tiek nodarbināti mūsu cilvēki.
Pieredze ar pašmāju uzņēmumiem, kam patlaban ir līgumi ar Aizsardzības ministriju, bijusi dažāda. Man palicis iespaids, ka nav mums veicies ar vairākiem agrākajos gados noslēgtajiem līgumiem, un tie ir saistīti ar kuģu iegādi. No Nīderlandes iegādāto pretmīnu kuģu pieņemšanas process un citas ar šo iepirkumu saistītās līgumsaistības ir bijušas zem katras kritikas. Tāpat dotie solījumi būvēt patruļkuģus Latvijā pagaidām izrādījušies visnotaļ nepiepildīti, jo visa kuģubūve vismaz sākuma stadijā notiek Vācijā. Abos gadījumos valsts, kā pasūtītāja intereses, manuprāt, bija jāaizstāv daudz stingrāk, lai kliedētu aizdomu ēnu par iepirkumu lietderību un taupības ievērošanu. Diemžēl katrai jaunajai valdībai jārēķinās ar sekām no iepriekšējo valdību pieņemtajiem lēmumiem. Uzskatu, ka ilgtermiņa iepirkumi jāplāno daudz rūpīgāk un ar lielāku atbildības sajūtu par izmaksām un lietderību. Godīgi un strādīgi uzņēmumi ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām ekonomiski plaukstošā valstī. Esmu uzskatījis, ka mans uzdevums ir meklēt godīgus un efektīvus veidus, kā veicināt atbalstu tādai uzņēmējdarbībai. Šajā nolūkā ne reizi vien esmu ticies ar Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK) vadību. Savā skatījumā redzu daudz kopīga ar LTRK valdes priekšsēdētājas Žanetas Jaunzemes-Grendes presē nesen definēto uzstādījumu, ka „kopējās intereses pāri privātajām! Konkurētspēja pāri „brālēnu ekonomikas” piedāvātajiem labumiem ..”. Manuprāt, uzņēmējiem jāgūst pārliecība, ka iepirkumu konkursi ir nevis personīgo sakaru jautājums, bet biznesa piedāvājuma sacensība.