„Gribētu sabiedrībai atgādināt iepriekšējo tiesas prāvu Stokholmā, kuras rezultātā Latvijas valsts jau samaksāja 13 miljonus eiro par neprofesionālu regulatora darbu. Diemžēl liekas, ka nekāda mācība nav gūta. Turklāt šoreiz regulatora darbības dēļ vēl piedevām varam saņemt arī aizrādījumu no Eiropas Komisijas,” norāda J. Ozoliņš.
„Pildot savas funkcijas, regulatoram ir jāaizstāv patērētāju un elektroenerģijas apgādes intereses, taču tas nevar tās izpildīt, ja tas darbībā vadās pēc politiskajiem norādījumiem. Šobrīd regulatora darbība gan vairāk nosliecas brīžiem vienā, patērētāju aizsardzības, brīžiem otrā, politisko interešu pildīšanas, pusē,” uzskata J. Ozoliņš.
„Manuprāt, problēmas sakne slēpjas nepietiekamā informācijā par to, kā darbojas Latvijas enerģijas apgādes sistēma, un patērētāju interešu neievērošana. Patērētāju intereses vislabāk var tikt pārstāvētas, ja viņi saņem informāciju adekvātā apjomā. Tad viņiem pašiem ir iespēja spriest par saņemto pakalpojumu kvalitātes un cenu adekvātu attiecību.”
„Turklāt sabiedrības izglītotība enerģētikas jautājumos ļautu arī izprast šobrīd tik aktuālā skandāla par atjaunojamo resursu enerģijas cenas noteikšanas principiem un ļautu patērētājiem pilnvērtīgi iesaistīties šā brīža diskusijā, kuras rezultāts jau tuvākā nākotnē ietekmēs visu mūsu ikdienas enerģijas patēriņu,” Tā J.Ozoliņš.