Uzreiz vēlos paskaidrot, ka pretēji Twitter.com un citviet palaistajām baumām, es NOTEIKTI NEGATAVOJOS kandidēt uz šo amatu. Domāju, tas man dod brīvību aicināt sakārtot komisāra izvēles procedūru, par ko vēlos runāt šajā blogā.
Mani šis jautājums interesē tāpēc, ka 2004.gadā komisāra izvēle izvērtās par apkaunojošu procesu gan kandidātiem, gan valstij. Tas notika galvenokārt tāpēc, ka nebija noteikta nekāda procedūra, kas komisāra izvēli padarītu saprotamu un skaidru. Tikmēr citu augstu valsts amatpersonu iecelšanas un atcelšanas kārtību regulē dažāda līmeņa normatīvie akti. Kārtība jānosaka arī šīs augstās amatpersonas izvēlei.
Tas pasargātu Latviju no peripetijām, kuras politiķu mudžināšanās dēļ piedzīvojām iepriekšējo reizi, kad Emsis ar Tautas partijas atbalstu nozīmēja šim amatam Ingrīdu Ūdri. Tobrīd neviens neieklausījās daudzajos brīdinājumos, ka Ūdre ir vājš kandidāts gan ierosinātās krimināllietas dēļ, gan antieiropeisko izteikumu dēļ, ka būs grūtības ar viņas apstiprināšanu Eiropas Parlamentā. Rezultātā Latvija dabūja atsaukt savu kandidāti un diennakts laikā izvēlēties citu. Labi, ka vairs nepietika laika politiskajām spēlītēm un tika nosaukts Andris Piebalgs. Tā izrādījās izcila izvēle, kas Latvijas vārdu ir cēlusi un pagodinājusi.
Lai tagad, kad kuluāros atkal sāk baumot par gatavoto valdības gāšanu, neatkārtotos kaut kas līdzīgs, ir jāizdara labojumi Ministru kabineta kārtības rullī, nosakot kārtību, kādā valdība izvirza Eiropas komisāra kandidatūru. Pat ja komisārs strādā Eiropas Savienības līmenī un viņa kandidatūru apstiprina Eiropas Parlaments, tā izvirzīšana ir dalībvalsts ziņā.
Komisijas veidošana sāksies jūlijā, tāpēc ir pēdējais laiks sākt sabiedrībā diskusiju par komisāra iecelšanas kārtību un par iespējamajiem kandidātiem. Jautājums ir jāsakārto tā, lai procedūra būtu skaidra un sabiedrībai saprotama. Ir jānosaka, kam ir tiesības izvirzīt komisāra kandidatūru, kādiem profesionāliem un politiskiem kritērijiem kandidātam jāatbilst, kurš vērtē kandidātus un kā noris kandidāta apstiprināšana.
Ir jāparedz, ka kandidāti tiek izvirzīti savlaicīgi un plaši apspriesti sabiedrībā. Par to 2004. gadā iestājās Jaunais laiks un plaša sabiedrība. Valdība savu galīgo lēmumu pieņem pēc obligātām konsultācijām ar Saeimas Eiropas lietu komisiju. Tas novērstu nevajadzīgus pārpratumus un pasargātu Latvijas sabiedrību no iespējamiem nesmukumiem.
Pazīstot mūsu politiķu aizkulišu tradīcijas, var droši teikt, ka konsultācijas jau ir sākušās. Kur? Zooloģiskajā dārzā? Mākoņos? Pie Puzes ezera?