Inflācijas augšanas sākumposmā piemēru, kā vislabāk taupīt, demonstrēja valdība, vismaz vārdos deklarējot, ka valstī tiek īstenots pretinflācijas plāns un taupības režīms. Diemžēl tiešām tikai vārdos, jo ierēdņu vai atbildīgu valsts amatpersonu kļūdu, nolaidības un ļaunprātības dēļ valsts nauda tiek nepamatoti šķērdēta joprojām. Valdības deklarētais valsts naudas taupīšanas režīms ne tuvu nelīdzinās tam, kā spiesti taupīt Latvijas iedzīvotāji.
Viens piemērs – Valsts aģentūra „Jaunie trīs brāļi”, kuras mērķis ir nodrošināt no valsts budžeta finansētu kultūras objektu būvniecību un uzturēšanu, prāvas summas tērē lietām, kam maz sakara ar deklarētajiem mērķiem.
„Jaunie trīs brāļi” iztērējuši teju desmit tūkstošus latu aģentūras reprezentācijai izstādē „MIPIM 2008” šā gada februārī. Vai tiešām reprezentācijas materiāliem jāizstrādā īpašs dizains un to izgatavošanai jātērē gandrīz tik pat daudz, cik mēnesī algās saņemtu 50 bibliotekāru? Rodas jautājums, vai šādi tēriņi atbilst valdības deklarētajam „taupības režīmam”. Iespējams, reprezentācija ir nepieciešama un izdales materiāli tieši tāpat, bet vai ne pieticīgāk? Tāpat 7445 latu šī aģentūra tērējusi kāda laikraksta pielikuma izveidošanai un izdošanai par sevi pašu. Kādēļ jātērē tik lielas summas, lai savus paveiktos darbus publicētu īpaši izveidotā žurnāla pielikumā? Vai aģentūra ir paveikusi ko tik ļoti nozīmīgu, sabiedrībai svarīgu, ko iedzīvotāji nebūtu pamanījuši, bet viņiem noteikti par to būtu jāuzzina ar šādu speciālu izdevumu starpniecību? Kur tad paliek mēdiju loma 21. gadsimtā? Ja aģentūras ieguldījums būtu tik ģeniāls, masu informācijas līdzekļi sabiedrību par to informētu un nebūtu nepamatoti jātērē nodokļu maksātāju nauda.
Kamēr bibliotekāriem jādzīvo ar ļoti pieticīgiem ienākumiem un Gaismas pils jau gadiem ilgi slīgst tumsībā, tikmēr „Jaunie trīs brāļi” jaunajai Latvijas Nacionālajai bibliotēkas ēkai veltītās izstādes eksponēšanai atkal tērē vairāk kā 1200 latu. Bet varbūt izstādīšana un iepazīstināšana mums nezināmā veidā būtiski veicina Gaismas pils tapšanu, jo tā nebūt nav vienīgā izstāde. Teju 15 000 latu aģentūra tērējusi arī izstādes „Birkerta bibliotēkas” organizēšanai un iekārtošanai. Izklausās „ļoti taupīgi”. Tāpat par diezgan ievērojamu summu – 20 tūkstošiem latu – organizēts seminārs „Rīgas koncertzāles un citu modernu kultūras infrastruktūras objektu kā mūsdienu policentriskās pilsētu attīstības instruments”.
Savukārt, akustiskās koncertzāles vizualizācijas izstrādei jeb trīsdimensiju filmas izveidei tērēti gandrīz 11 000 latu. Jācer, ka šādu video veidošana un aģentūras skaisti dizainēta reprezentācija izstādēs, kā arī dažādi citi tēriņi darīs laimīgākus gan mūziķus, gan bibliotekārus, gan muzeju darbiniekus, kuri var būt droši – „Jaunie trīs brāļi” gādā par jauno ēku būvniecību. Kamēr aģentūra smalki reprezentējas, rīko izstādes, sabiedrības skatījums par šo celtņu lietderību kļūst arvien skeptiskāks. Jo kāds ir tiešām spiests taupīt, bet kāds tikai saka, ka taupa... Tātad - vai nu melo, vai liekuļo. Vai tiešām šo naudu nebūtu bijis lietderīgāk ieguldīt, piemēram, pašā Gaismas pils būvniecībā?
Aģentūru mums daudz, ministrijas arī vairāk kā kaimiņiem, nauda pietiek gan sportistu atbalstīšanai Kanādā, gan kūkām un sevis reprezentēšanai. Inflācija augstākā, un ekonomika stagnācijas jūgā. Atbildīgie ministri toties saņem starptautiskus apbalvojumus.