Valsts kontrolei ir taisnība. Veids, kādā valsts pārvalde rīkojas ar nodokļu maksātāju naudu, neliecina par drošu un prognozējamu uzņēmējdarbības vidi valstī. Redzot ko atļaujas ierēdņi, jebkurš nodokļu maksātājs var izdarīt secinājumu, ka šajā valstī nodokļus nav vērts maksāt. Un patiešām - kādēļ mums būtu jāsedz viena ierēdņa vizināšanās pa Latviju, jāfinansē dāsnu prēmiju izmaksas vai smalkas ballītes? Pasaules praksē politiķiem vismaz pieņemts atvainoties par nodarīto, atkāpties no amata un atmaksāt nelikumīgi iztērēto naudu. Tikai ne Latvijā! Valsts kontrole var atklāt visabsurdākos tēriņus, taču neviens par to nenes atbildību! Vēl trakāk! Izšķērdīgās ministrijas atbildīgais ministrs ir spējīgs vienīgi paraustīt plecus un pateikt, ka treknajos gados jau visi tērēja. Sak - ne es toreiz pie varas biju. Ne mana cūka, ne mana druva! Tā vietā, lai vismaz nosodītu parlamentārās sekretāres rīcību, kura degvielā vien pamanījusies gadā iztērēt 15 000 latu, ministrs spēj vienīgi smagi nopūsties un pateikt, ka mašīna šai personai nu jau mēnesi kā atņemta. It kā tas būtu pats bargākais sods, kas automātiski attaisno izšķērdēto līdzekļu izlietojumu. Bet kā ar atbildību nodokļu maksātāju priekšā? Un kas tiek darīts, lai līdzīgi precedenti neatkārtotos? Vai kāds no valdošās koalīcijas deputātiem, kuru ministrijas šķērdē mūsu naudu pa labi un pa kreisi, ir nācis klajā ar kādu konkrētu priekšlikumu vai likumdošanas iniciatīvu - kā šo patvaļu ierobežot? Vai kāds ierēdnis sēž cietumā un ir saņēmis sodu par to, ka zadzis mūsu naudu? Nē, jo roka roku mazgā. Lēmējvara ir tik cieši saistīta ar izpildvaru, ka neviena interesēs nav šo situāciju atrisināt. Jo tā taču ir izdevīgi visiem. Šis temats ir kā karsts kartupelis, no kura ikviena atbildīgā amatpersona mēģina pēc iespējas ātrāk tikt vaļā, pasviežot tokādam citam. Zagsim, kamēr esam pie varas un kamēr vēl ir ko zagt. Bet kadnebūs ko zagt, apcirpsim pabalstus māmiņām, samazināsim algas slimnīcu māsiņām vai atņemsim tiem pašiem pensionāriem, kas visu mūžu strādājuši, lai tagad uzturētu valsts rijīgo ierēdņu aparātu. Fakts, ka vienā rāvienā iespējams no valsts aparāta atlaist 8000 cilvēku tikai norāda uz to, cik šis aparāts ir bijis uzblīdis. Kā astoņkājis, tas izpletis taustekļus uz visām pusēm, īpaši nebēdājot, ka viens tausteklis tam tiek nocirsts, jo tā vietā ātri uzaugs jauns. Un šis astoņkājis turpinās baroties un izsūkt mūs tik ilgi, kamēr mēs paši to atļausim.
Tādēļ Libertas.lv aicina atbildīgos politiķus mainīt savu attieksmi pret notiekošo un bargāk vērsties pret nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas gadījumiem. Ja nekavējoties netiks veikti konkrēti pasākumi, uzņēmēji pamazām atgriezīsies pie vecās prakses -sāks masveidā izvairīties no nodokļu maksāšanas, algas izsniegs aploksnēs u.t.t. Tāds notikumu pavērsiens būtu dramatisks šajā situācijā, kad valsts atrodas uz bankrota sliekšņa. Tā vien šķiet, ka Latvijas politiķi nesaprot,ka nauda valsts maciņā iet uz beigām. Un neviens cits, kā uzņēmēji šo maciņu nepiepildīs. Taču šie uzņēmēji vēlas skaidrību un pārliecību par to, ka viņu maksātā nauda tiks iztērēta lietderīgi, nevis pazudīs ierēdņu maciņos dažādu prēmiju, piemaksu, bonusu un kompensāciju veidā.