Pirms pāris nedēļām Ģirts Valdis Kristovskis ziņu aģentūrai BNS izteicās, ka "Rīga ir spējīga radīt "jaunu VEF"". Vai ko tik dižu un cēlu kā VEF vispār var tā ieplānot un radīt? Un vai politiķu "palīdzība" un "apņemšanās" drīzāk nevar nodarīt kaitējumu šādai varbūtībai? Dižas būves uzceļ un grandiozus darbus paveic, pie kā noteikti pieskaitu tādu brīnumu kā VEF, īpaši, pat izredzēti cilvēki. Neskatoties uz to, ka nedaudz pie sevis pasmaidīju par kolēģa apņēmību, skaidri apzinoties arī savu spēku niecību tāda darba priekšā kā radīt "jaunu VEF", daudz esmu domājis par šo ideju.
Šobrīd priekšvēlēšanu laikā, kad visi Rātes atslēgu tīkotāji prezentē savu iecerēto darbu sarakstus vēlētājiem, ļoti maz ir diskusijas un domu apmaiņas par Rīgas attīstības vīziju. Kādu mēs vēlamies savu pilsētu redzēt pēc gadiem desmit divdesmit? Ar ko tā izcelsies, atšķirsies no citām reģiona pilsētām? Kas būs tās attīstības un izaugsmes iemesls? Osta? Ostas ir visās reģiona valstīs – Tallinas, Klaipēdas, Ventspils, Liepājas, Rīgas. Tūrisms? Nu nav mums ne lieliski klimatiskie apstākļi, ne tādi pasaules brīnumi, ko tikai Rīgā apskatīt. Tūrisms ir svarīgs un vienmēr būs ar savu svaru valsts iekšzemes kopproduktā, taču nevajag pārspīlēt tā ekonomisko potenciālu. Pat Ainārs Šlesers vairs nav dzirdams runājot par tūrisma visu atrisinošo spēku un ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
Kas ir tā niša, kas satur pilsētai dižu attīstības potenciālu? Es teiktu, ka tā ir augstākā izglītība. Rīga jau šobrīd ir reģiona līdere studējošo skaita ziņā, kas sasniedz 100 000. Mums vēl arvien ir labs akadēmiskā personāla līmenis, tradīcijas, augsta starptautiska reputācija šajā jomā. Pirms pieciem gadiem visam Latvijā saražotajam ir klāt nācis arī Eiropas Savienības (EU) "zīmogs", kas jebkurai precei, t.sk. augstākās izglītības diplomam ir vērtība. Kas būtu jādara, lai šī nozare varētu "vilkt" Rīgu un līdz ar to arī visu valsti? Pilsētai tā jāapzinās kā prioritārs attīstības virziens – jāveido reāla partnerība ar augstskolām, lai, pirmkārt, jau tiktu atrisināts infrastruktūras jautājums – gan studiju vajadzībām, gan studentu sadzīvei, gan zinātnei. Kā zināms, tad LU savu studentu pilsētiņu redz Rīgas domes administratīvā centra nākotnes teritorijā Torņakalnā, RTU – ap tagadējo fakultāti un kopmītnēm Ķīpsalā. Un šīs ir tikai divas lielākās augstskolas. Vēl ir RPIVA, RSU, Turība, Baltijas Starptautiskā akadēmija un daudzas citas. Pie tam šiem mērķiem ir salīdzinoši viegli piesaistīt arī Eiropas finansējumu.
Latvijas vajadzība pēc augstākās izglītības kā pakalpojumu ekonomikai ir jo īpaši aktuāla. Ja šobrīd no darba tirgus nepilni 20% ir ar augstāko izglītību, tad mērķis, uz ko tiekties, ir vismaz 30 līdz 35%. Izglītoti cilvēki izdomā visādas trakas (pozitīvā nozīmē) lietas un cenšas tās ieviest dzīvē (un tā tiešām var rasties jauni Skype, VEF, NOKIA vai kas cits). Ja Rīgā studētu divreiz vairāk studentu, tas vienlaikus attīstītu visdažādāko pakalpojumu sfēras, tādējādi radot darba vietas. Uz šāda pārdomāti izveidota pamata, investējot augstākajā izglītībā un zinātnē, Latvija tiešām varētu attīstīt zināšanās balstītu ražošanu un produktus ar augstu pievienoto vērtību. Taču šāds augstākās izglītības nozares attīstības izrāviens nav iespējams bez aktīvas Rīgas pašvaldības partnerības (piešķirot zemi, veicot speciālistu pasūtījumus u.tml.) – pie tam Rīgai tā ir jāuzlūko kā prioritāte, nevis attīstībai ierādot vietu kaut kur pilsētas nomalē.
Un vēl. Valstīs, kas ir bagātas ar dabas resursiem un pasaules brīnumiem, augstākā izglītība bieži ir pirmā desmitnieka eksporta prece. Bet Latvijā tā nav pat simtniekā. Latvijā studē ap 600 ārvalstnieku, kas katrs studiju maksā iegulda ap 5000 eiro gadā. Klāt jāpierēķina kā minimums tikpat naudas, ko iegūst vietējā ekonomika. Kopā šobrīd tas sastāda aptuveni 6 miljonus eiro. 2008.gadā Latvijas preču un pakalpojumu eksports sasniedza 6,7 miljardus latu. Katrs pats var izrēķināt cik mazs ir šis procents. Ja 600 studējošo vietā mēs šim pakalpojumam spētu atvēlēt 10% no kopējā studējošo skaita, kas sastādītu attiecīgi 13 000 studentu (Rīgā – 10 000), tad ekonomika kopumā iegūtu ap 130 miljoniem eiro gadā. Lielbritānijā šis procents sniedzas līdz 25. Mums "jauns VEF" pie kājām mētājas.
Sveiciens visiem vefiešiem!