Trešdien, 28.maijā, plkst.19 Andrejsalas Korpusu cehos kultūras mēneša O!Vācija ietvaros tiks atklāta videomākslas izstāde Video: Diseldorfa/Rīga. Mākslinieka un izstādes kuratora Gunnara Frīla (Friel) ideja ir prezentēt vācu darbus, kas tieši veidojušies minētās Diseldorfas Mākslas akadēmijas un Ķelnes Mediju mākslas akadēmijas vidē. Diseldorfas akadēmijā ir mācījušies vai pasnieguši tādi ģēniji kā Jozefs Boiss, Nams Džuns Paiks, Pols Klī (Paul Klee), Gerhards Rihters, Bernds un Hilla Beheri (Becher). Arī pats Frīls tur ir mācījies. Diseldorfā — tēlniecību, savukārt Ķelnes Mediju mākslas akadēmijā — mediju mākslu. Pats viņš strādā ar instalācijām un video. "Tiesa, ideja par vācu mākslas prezentāciju tā īsti nav realizējusies, jo minētajās skolās un arī šajā izstādē ir pārstāvēti mākslinieki no visas pasaules," norāda Frīls. "Tādējādi izstāde ir starptautiska, jo ir mākslinieki no Ungārijas, Francijas, Kipras." Pārsvarā izstādē apskatāmi darbi, kurus radījuši jau pirms gadiem desmit absolvējuši, pazīstami mākslinieki, taču starp viņiem ir arī jaunāki. Frīls izstādi sāka organizēt, izvēloties pāris mākslinieku darbus, kas viņam šķita pārliecinoši, un pēc tam caur šie darbiem jau mēģināja saskatīt izstādes konceptuālo virzienu. "Es pamanīju, ka ir darbi, kas fokusē uz visai lēnu kustību, meditatīvi darbi, arī darbi, kuros pazūd laiks," atklāj Frīls. "Man nepatīk veidot izstādes ar tēmu vai moto un pēc tam meklēt darbus, kas iekļaujas šajā idejā. Es labprātāk izvēlos organiskāku piegājienu un ļauju programmai nosacīti attīstīties pašai." Kuratora darbam Frīls pievērsās pirms diviem gadiem. "Es neesmu mākslinieks, kas strādā tikai savā studijā, man patīk redzēt, kas notiek citos ateljē un izstādēs," viņš norāda. Cita starpā, Frīls 2006.gadā organizēja Baltijas videomākslinieku izstādi Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes uzdevumā. "Es ierados Baltijā zaļš, neko nezinošs par šejienes mākslu. Vispirms es gan apmeklēju Gidre Bartl galeriju Berlīnē, kas pievēršas Baltijas mākslai," atceras Frīls. Vaicāts, vai Andrejsalā izstādītajos darbos var pamanīt, ka tie veidoti vienu un to pašu mākslas akadēmiju ietekmē, Frīls atbild: "Es neteiktu tā. Galu galā mākslinieki ir mācījušies pie dažādiem pasniedzējiem. Ja tie manā uztverē bija spēcīgi darbi, es nolēmu tos rādīt. Tā ir kvalitāte, kas raksturo visus šos darbus. Es arī mēģināju saskatīt zināmas sakarības starp darbiem. Piemēram, tajos ir pastiprināti ikdienas elementu vērojumi. Tur var redzēt daudzus ciklus, kas pārklājas, un katrs cikls ir kā sfēra, kas pieprasa pastiprinātu uzmanību. Tiešām šie darbi pieprasa uzmanību." Darbi ir dažāda garuma — no divām minūtēm līdz stundai. Videomāksla ir ļoti izplatīts medijs, vai tā attiecīgi nepieprasa sevišķu kvalitāti, lai vispār pievērstu uzmanību? "Es piebildīšu, ka šie nav tipiski videomākslinieki," atbild Frīls. "Viņi strādā ne tikai ar video. Te ir mākslinieki, kas nāk no performances, vai mākslinieki, kas strādā vairāk ar datorgrafiku, vai arī tādi, kas vairāk strādā ar filmu." Vai videomāksla vēl spēj pārsteigt, ņemot vērā plašās iespējas, ko attēla apstrāde šodien piedāvā? "Es nepiekrītu. Reiz teica, ka glezniecība ir beigusies. Iespējams, ņemot vērā, ka pastāv iespēja eksponēt daudz mākslas, ir daudz sliktas mākslas, taču arvien būs labi darbi." Kas ir kritēriji? "Tas ir subjektīvs jautājums. Šajā izstādē, protams, es prezentēju to, kas, manuprāt, ir laba māksla. Un ja kāds saka, ka tas ir mēsls, tad lai tas, viņaprāt, tā būtu." Diseldorfas māksla dod arī ļoti labu ieskatu mākslas vēsmās visā plašākajā pasaulē, Frīls norāda. Piemēram, Diseldorfā ir viena no lielākajām japāņu diasporām Eiropā, jo tur ir daudzi japāņu jaunieši, kas mācās mākslu. "Man negribējās rādīt ļoti saraustītu, tipisku, ar efektiem piesātinātu video. Gribējās drīzāk fokusēt uz specifisku situāciju, uz detaļām," par dažām izstādes iezīmēm izsakās Frīls. Vai šodienas videomākslai ir tipiskas iezīmes? "Varbūt ir, bet es nezinu. Mani vairāk interesē lauks un priekšmets, kurā konkrētais mākslinieks strādā," atbild Frīls.
Skatieties arī: