Neilgi pēc Saeimas vēlēšanām par lielu un vēl lielāku naudu nopirktu Saeimas deputātu vietu aizpildītāji nobalsoja par cilvēku, ko viņu partiju īpašnieki sev vien zināmā veidā bija izvēlējušies Zooloģiskajā dārzā. Tā mēs ar to sadzīvojam.
Prezidents kādreiz cerējis kļūt par tautas prezidentu, tagad, liekas, tomēr labprātāk bauda to, ka ir prezidents un cenšas neaizmirst, kas viņu par tādu pataisījis. Jo tikai kā atbalstu valdošajai „ņēmēju un uzmetēju” koalīcijai var iztulkot prezidenta skaļi pausto viedokli, ka ar likumu jāierobežo reklāmas kampaņas pirms referendumiem.
Ir būtiska atšķirība starp priekšvēlēšanu laiku un pirmsreferenduma laiku. Priekšvēlēšanu laikā notiek cīņa par varu, kur dažiem nav kauna to vienkārši nopirkt par lielu un vēl lielāku naudu. Pirmsreferenduma laikā notiek cīņa par tiesībām un demokrātiju. Nekāda nauda nevar atsvērt tautas gribu, bet par naudu radītas reklāmas var palīdzēt cilvēkiem karstā vasaras dienā izvēlēties starp palikšanu mājās un aiziešanu pēc savām tiesībām uz nobalsošanas iecirkni.
Ja prezidents nebūtu priekšvēlēšanu nelikumīgās pozitīvisma kampaņas sekas, viņš pats reklāmas klipā, skatoties savai tautai acīs, aicinātu katru uz referendumu. Kādreiz viņš cerēja kļūt par šīs tautas prezidentu. Izrādījies, ka nevar gribēt būt labs gan tautai, gan tiem, kam jābūt pateicīgam par iecelšanu amatā. Tieši pēdējie ļoti baidās gan no referenduma, gan parlamenta atlaišanas. Tātad – no tautas.