88 gadus vecais komponists šo dēvē par savu – visdrīzāk – pēdējo vizīti Eiropā. Tuvākajā laikā tiks izziņots arī norises laiks un vieta Lusjē vadītai meistarklasei komponistiem, kā arī interesentiem bez muzicēšanas pieredzes.
Vadošais „klasiskās mūzikas” recenziju medijs Grammophone raksta, ka Elvins Lusjē ir „fundamentāli pārdefinējis, ko nozīmē būt par komponistu”. Var teikt, ka Lusjē mūzikai piemīt zinātniska perspektīva, tā pēta skaņas fiziskās īpašības, dažādus akustiskus fenomenus un skaņas uztveri.
Komponists un žurnālists Toms Pārkinsons izdevumā The Guardian par Elvinu Lusjē raksta sekojoši: „Šķiet, ka no veselas paaudzes amerikāņu pēckara avangarda eksperimentētāju, tieši Elvina Lusjē – komponista ar „visvieglāko pieskārienu” – reputācija ir izrādījusies visnoturīgākā. [..] Ja eksistē mūzika, kurā ir vēl mazāk komponista uzspiesta satura kā Džona Keidža darbā 4’33, tad tā noteikti ir tieši Elvina Lusjē daiļrade. Viņš savu komponēšanas procesu raksturo kā neatlaidīgu „lieko slāņu” noplēšanu, līdz kamēr mūzika sastāv no vienas, konkrētas idejas.” Pats Lusjē savu daiļradi ir salīdzinājis ar ūdens straumes skaņu – tā ir ekspresīva un skaista, nemaz apzināti necenšoties būt ekspresīvai.
Pārkinsons arī piebilst, ka, pateicoties Lusjē uzticībai īpašībām, kas skaņai jau piemīt (pretēji skaņu manipulēšanai, lai tām radītu jaunas īpašības), viņa mūzika intuitīvi ir uztverama kā „atklāta”, nevis „sacerēta”.
Elvins Lusjē ir dzimis 1931. gadā Ņūhempšīrā. Viņš bijis vēsturiski nozīmīgās eksperimentālās mūzikas komponistu apvienības Sonic Arts Union līdzdibinātājs kopā ar Deividu Bērmanu (David Behrman), Robertu Ešliju (Robert Ashley) un Gordonu Mama (Gordon Mumma). No 1968. līdz 2011. gadam Lusjē bijis profesors Veslija Universitātē Konektikutā, kur iemantoja leģendāra pasniedzēja slavu. Lusjē ir runas traucējums - logoneiroze, proti, stostīšanās - tādēļ sākotnēji komponists šaubījies par savu pedagoga karjeru, pasniedzējiem taču visu laiku esot jārunā. „Es vēlāk atklāju, ka, ja es runāju par lietām, kuras labi saprotu, man izdodas veiksmīgi novadīt lekciju, neskatoties uz manu runas traucējumu,” Lusjē atzina publiskā intervijā Red Bull Music Academy ietvaros. „Tādēļ es nekad nemācīju vielu, tā teikt, pēc kādas grāmatas. Es vienmēr runāju par lietām, kuras biju pieredzējis pats. Un es brīdināju studentus, ka mācīšu par konkrētām tēmām, taču novērsīšos, stāstot atmiņas un stāstus. Es sacīju, ka, ja viņiem šāda pedagoģijas forma nav pieņemama, viņiem nevajadzētu mācīties šajā kursā, un par to nevajadzētu kautrēties,” viņš piebilda. Līdzsvarojot šo stāstniecisko pasniegšanas formu, Lusjē arī aplūkoja laikmetīgās mūzikas nozīmīgākos skaņdarbus, ar mērķi studentiem paskaidrot, kā tieši tie darbojas, un, izkaidrojot to emocionālo efektu ar tehniskiem iemesliem, tos demistificēt. „Es esmu komponists,” Lusjē uzsver, „Mani neinteresē runāt par cilvēku jūtām, es gribu objektīvi saprast, kas tieši notiek kādā konkrētā skaņdarbā.”
No lekcijām, ko Lusjē vadījis pirmā kursa studentiem, ir tikusi izveidota arī viņa 2012. gadā izdotā grāmata Music 109: Notes on Experimental Music, kas, analizējot vairāk nekā 100 laikmetīgās mūzikas skaņdarbus, tiecas ar vienkāršību un precizitāti izskaidrot ASV eksperimentālo mūziku, sākot ar pagājušā gadsimta 50. gadiem un beidzot ar mūsdienām. Grāmata ir rakstīta veidā, kas pieejams arī lasītājiem, kas nav mūzikas profesionāļi. Medijs Times Higher Education recencijā par grāmatu rakstījis, ka „nav iespējams iedomāties labāku gidu amerikāņu eksperimentālajā mūzikā kā Elvinu Lusjē”.
Skaņu mežā būs dzirdams stundu garš Lusjē mūzikas koncerts. Perkusionists Trevors Seints (Trevor Saint) izpildīs Lusjē glokenšpilam rakstīto darbu Ricochet Lady, kā arī Tilted Arc, kas rakstīts glokenšpilam un 12 oscilatoriem. Kā jau daudzi Lusjē darbi, Ricochet Lady demonstrē konkrētās telpas akustiskās īpašības tikpat lielā mērā, cik izvēlētā instrumenta iespējas, līdz ar to tas katrā telpā skan ievērojami atšķirīgi. To var novērtēt šogad publicētajā ierakstā ar tādu pašu nosaukumu, kurā Ricochet Lady dzirdams 5 dažādās versijās, proti, tas ticis ierakstīts piecās dažādās telpās. Trevors Seints tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem glokenšpila jeb metalofona spēlētājiem eksperimentālajā mūzikā. Viņš citu starpā ir izpildījis arī Džoannas La Barbaras (Joan La Barbara) un ASV dzīvojošā latviešu komponista Krista Auznieka mūziku.
Par spilgtāko koncerta daļu klausītājiem gan noteikti būs brīdis, kad pats Lusjē izpildīs savu vēsturiski nozīmīgo darbu I Am Sitting in a Room balsij un elektromagnētiskajai lentei. Šis 1969. gada darbs noteikti ir slavenākais Lusjē veikums, un tā galvenais instruments ir telpa, kurā darbs tiek ierakstīts/atskaņots. Tas radīts, no sākuma ierunājot tekstu, tad atskaņojot ierunāto tekstu šajā pašā telpā un tad ierakstot šo atskaņojumu, nevis tā pirmavotu, un turpinājumā atkārtojot to vairākas reizes. Katru reizi atkārtojot šo procesu, ierunātais teksts kļūst arvien grūtāk sadzirdams – ar katru nākamo ierakstu to pārmāc konkrētās telpas rezonējošās frekvences, kas, izrietot no arhitektoniskām īpašībām, katrā telpā ir atšķirīgas. Savā vienkāršībā un vienlaikus arī eksistenciālajā patosā, šis ir viens no nedaudzajiem skaņdarbiem, kura spēlētājs ir nevis cilvēks, bet gan telpa un tās akustika. 2015. gada sākumā šo skaņdarbu gluži kā mākslasdarbu iegādājas Ņujorkas muzejs MoMA (Museum of Modern Art). Tas muzeja kolekcijā atradīsies jaunizveidota ieraksta un nākotnes izpildījumiem veltītu norādījumu formā. „Lusjē ieņem formatīvu lomu avangarda mūzikas vēsturē, un šis darbs ir nozīmīgs, pateicoties tam, kā tas izvirza telpu mūzikas/skaņas radīšanas priekšplānā,” pavadošajā paziņojumā vēstīja MoMA pārstāvji.
2006. gadā organizācija SEAMUS (Society for Electro-Acoustic Music in the United States) - pazīstama arī kā ASV Elektro-akustiskās mūzikas biedrība - Elvinam Lusjē pasniedza mūža ieguldījuma balvu, savukārt 2007. gadā Plimutas Universitāte Lusjē piešķīra goda doktora grādu. Lusjē veltīti pasākumi ir noritējuši Luvrā, Stedelijk muzejā Amsterdamā un Masačūsetsas Tehnoloģiju Insitūtā. Viņš ir bijis goda viesis tādos festivālos kā Tectonics (Glāzgovā un Reikjavikā), Big Ears, Maerzmusik un Musikprotokoll.
2013. gadā klajā nāca Elvinam Lusjē veltītā dokumentālā filma No Ideas But In Things.
2019. gadā Skaņu mežs notiek 17. reizi. Centrālie festivāla koncertvakari noritēs 11. un 12. oktobrī jaunatklātajā kultūras ēkā Hanzas Perons.
Biļetes uz festivālu iespējams iegādāties Biļešu servisa kasēs, kā arī www.bilesuserviss.lv. Pirmos simts abonementus uz divām festivāla dienām iespējams iegādāties par EUR 22. Abonementi ir nopērkami tikai iepriekšpārdošanā. Savukārt biļešu sākotnējās cenas uz atsevišķajiem koncertvakariem iepriekšpārdošanā ir sekojošas: 11. oktobris – EUR 15, 12. oktobris – EUR 15.