Aleksandrs Antoņenko: Situācija ar jauno Operas valdi - smieklīga un absurda

"Dainu Markovu zinu no Mediņskolas laikiem. Tomēr viņa, būdama diriģente un vēlāk – muzikoloģe, ilgus gadus strādājusi Latvijas Televīzijā un attiecības ar Operu veidojusi pastarpināti – televīzijas projektu līmenī. Par Inesi Eglīti varu izteikt vien minējumus, jo viņu absolūti nepazīstu. Viedokli par šo dāmu šobrīd gūstu tikai no draugu un paziņu nostāstiem telefonsarunās. Vai biznesa lēdija, kura saistīta ar lauksaimniecību un dažādās firmās bijusi mārketinga vadītāja, spēs prasmīgi vadīt Latvijas Nacionālo operu?" pārdomās dalās izcilais dziedātājs. 

Viņš ir neizpratnē, kāpēc Andrejam Žagaram, kurš gandrīz 20 gadus vadījis Operu, tai nodrošinot gan prestižu, gan lielisku starptautisku reputāciju, var piedāvāt teju sētnieka amatu. 

"Mēs visi runājam par operu kā elitāru mākslu, jo opera patiesi ir vissarežģītākais mākslas žanrs. Negribu teikt, ka esam visizcilākie, tomēr Latvijas Nacionālajai operai ārvalstīs ir ļoti laba reputācija. Tieši Andreja Žagara vadībā 2004. gadā Latvijā tika rīkota Opera Europa konference, kuras laikā tika nodibināti neskaitāmi vērtīgi radoši kontakti, un rezultātā Latvijas opernams pakāpeniski guvis starptautisku atpazīstamību. Vienlaikus ar direktora amatu Andrejs Žagars jau daudzus gadus pilda arī menedžera funkcijas, tāpēc starptautiskā sabiedrība Latvijas Nacionālās operu identificē ar Žagara darbību. Ir neprāts šādu cilvēku izslēgt no jaunās valdes sastāva! Kā zināms, jebkurā nozarē izšķirošās ir tieši personīgās attiecības un cilvēciskais kontakts, un formāls telefonu saraksts, ko viņš atstās uz sava darba galda, vēl nenodrošinās tikpat radošus kontaktus viņa pēctečiem."

LNO valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināto Arturu Maskatu, kurš, tāpat kā Andrejs Žagars, Operā strādājis teju 20 gadus, Aleksandrs Antoņenko slavē kā dziļi kulturālu personību, izcilu māksliniecisko vadītāju un lielisku cilvēku, kurš jebkurās konflikta situācijās spēj būt kā teicams arbitrs: "Bet pa kuru laiku, būdams Operas valdes priekšsēdētājs, Arturs rakstīs savu brīnišķīgo mūziku?!"

Tāpat dziedātājs ir neizpratnē par Kultūras ministrijas ierosināto jauno LNO vadības modeli: "Ja tika pieņemts lēmums mainīt Operas vadības struktūru, nu, kāpēc vajadzīgi trīs cilvēki?! Situācija nudien ir traģikomiska: piemēram, mūsu kaimiņiem lietuviešiem ir trīs operas, tāpat Berlīnē ir trīs opernami, kurus vada viens vienīgs Daniels Barenboims, bet pie mums no šodienas būs viena Opera, kuru komandēs trīs vadītāji!"

Antoņenko ir pārliecināts, ka tik kardināla Operas vadības maiņa ir ne tikai riskanta, bet līdz absurdam vieglprātīga arī tāpēc, ka nākamgad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, un Latvijas Nacionālajai operai šajā kontekstā paredzēta ļoti nozīmīga loma: LNO kļūs par svarīgāko notikumu epicentru, tāpēc jāīsteno daudzi būtiski projekti.

Antoņenko viedoklim pievienojas arī citas Operas zvaigznes. Egils Siliņš norāda, ka, izņemot Arturu Maskatu, nevienu no abām jaunās LNO valdes loceklēm nepazīstot: "Mani izbrīna, ka ar Operu nesaistīti cilvēki ir operas valdē! Tas ir patiesi ir "apbrīnojams" lēmums par šādu svarīgu posteni! uzskatu, ka kompetents Operas jautājumos var būt tikai cilvēks, kurš strādājis Operā."

Pasaulslavenā latviešu soliste Kristīne Opolais savā viedoklī ir emocionāla: "Ziņas par jauno valdi ir graujošas! Esmu nolēmusi atcelt savu piedalīšanos Operas ēkas jubilejas koncertos. Kas tagad noteiks mūsu Operas dienas kārtību, kas būs mūsu direktors, un kas – mākslinieciskais vadītājs? Nevēlos vairs iet uz Operu, kas, pateicoties Andrejam Žagaram, man bija kā mīļas mājas un visīstākā ģimene. Šobrīd manī runā emocijas, bet, ja ir kaut mazākās aizdomas, ka jaunās valdes sastāva izveides procesā vērojamas nelikumības, to tā nedrīkst atstāt."