Alise Juška. Mīlestības vijoles stāsti
Ideja vēstīt par dziedošajām Rīgas jumpravām man radās, grāmatnīcā šķirstot grāmatu par Rīgas vēsturi. Uzmanību piesaistīja dziedošās jumpravas — jaunavas, kuras bagātie vecāki atdeva klosterī, ja nebija izdevies meitu izdevīgi izprecināt. Mani tas vairāk interesēja no subjektīvā viedokļa: kā jūtas meitene, kuru ieliek klosterī ne tāpēc, ka viņa gatava ziedoties Dievam, bet tikai tāpēc, ka nav izdevīgi izprecināta? Tad tā ir traģēdija: kā tikt galā ar jūtām un arī ar Dievam doto solījumu? — vijolniece Alise Juška (29) vēsta par nakts koncertu Rīgas jumpravu stāsti, kuru sagatavojusi kopā ar domubiedriem radošajā apvienībā Taureņi debesīm. Ansambļa pastāvīgajam kodolam, kuru kopā ar viņu veido viola da gamba spēlētājs Ainārs Paukšēns un ērģelnieks Jānis Pelše (šoreiz viņš spēlēs ērģeļpozitīvu), piebiedrosies jaunā dziedātāja Gunta Smirnova, baroka vijolniece somiete Aira Marija Lehtipū un teorbas virtuozs sicīlietis Daniēle Kaminitī. Mūzikai koncertuzvedumā piebalsos ēnu teātris Anša Rūtentāla Kustību teātra aktieru izpildījumā. "Es meklēju sintēzi mākslās, jo mūsdienās katra māksla pati par sevi vairs nav tik interesanta, kā tad, kad tās ir kopā," — tāpēc A.Juška jau pērn senās mūzikas festivālā apvienoja multimedijus, ēnu teātri un seno mūziku.
Par dziedošajām jumpravām cisterciešu sieviešu klostera jaunavas tautā sauktas tāpēc, ka tā darba kārtību veido dziedamās lūgšanas — vesperes. "Interesanti, ka jumpravas nodarbojās ne tikai ar garīguma kopšanu, bet arī ar visai profānām lietām, aizdodot naudu uz procentiem, pievēršoties ārstniecībai, izglītošanai un sociālajai palīdzībai. Tas bija sieviešu klosteris, taču dievkalpojumus un grēksūdzes vadīja mācītāji — vīrieši. Kāds muižkungs kārtoja grāmatvedības lietas. Nav brīnums, ka vienai no mūķenēm pat bijis bērns," — nakts koncertam iztēli rosinošajās Rīgas Sv.Pētera baznīcas velvēs izraudzītas Tarkvīno Merulas un citu komponistu dziesmas par mīlestību. Tādas, kuru teksti ir daudznozīmīgi: kas zina, ciktāl tā ir subjektīvā fiziskās pasaules mīlestība un kurā brīdī tā vēršas uz Dievu un garīgo pasauli? Mīlestības vārdā — viola d" amore nosaukts arī XVII gadsimtā izplatītais septiņstīgu instruments, ko rotā kokā izgrebta mīlas eņģeļa Amora galviņa, bet saviļņojošo tembru piešķir septiņas t.s. rezonējošās papildstīgas. "Es šajā instrumentā iemīlējos no pirmā acu skatiena, spēlēdama Eiropas baroka orķestrī, kuram kāds meistars demonstrēja savus darinājumus," atzīstas vijolniece, kura nu jau izskolojusies Eiropas ievērojamākajos senās mūzikas centros — Amsterdamas konservatorijā un -Schola Cantorum Bāzelē.
***
Mūzika
XV Starptautiskā senās mūzikas festivāla nakts koncerts Rīgas jumpravu stāsti
Sv.Pētera baznīcā 9.VII plkst.22
Biļete — Ls 7, Biļešu paradīzes tīklā
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.