Beļģijas Karalienes Elizabetes konkursā, kas pastāv kopš 1937.gada, līdz šim spožus panākumus guvuši Latvijas vijolnieki Filips Hiršhorns (1.vieta, 1967.), Gidons Krēmers (3.vieta 1967.), Baiba Skride (1.vieta 2001.) un Vineta Sareika (laureāte 2009.). Pianistu sacensībā pirms trim gadiem piedalījās jaunā Latvijas pianiste Arta Arnicāne, taču viņai neizdevās iekļūt laureātu vidū.
"Tikai laureāts. Bet varētu teikt arī - lielākā konkursa laureāts. Esmu gandarīts. Lai citiem veicas labāk," pa tālruni no Briseles atsaucās A.Osokins, komentējot to, ka godalgoto pirmo vietu žūrija piešķīrusi Krievija pianistam Denisam Kožuhinam.
Beļģijas Karalienes Elizabetes konkurss Briselē norisinājās visu maija mēnesi, trīs pamatīgās kārtās, kur pēc ierakstu atlases aicināja 83 pretendentus. Pēc dalībnieku reģistrācijas reāli sacensību Briselē uzsāka 63 pianisti no 19 valstīm. Pusfinālam tika izvirzīti tikai 24 dalībnieki, finālam — tikai 12. Viss ducis finālistu ir konkursa laureāti un ikviens no viņiem balvā saņems 4000 eiro, kā arī uzstāšanās iespēju kādā no laureātu koncertiem jūnijā. Savukārt konkursa 1.vietas ieguvēja prēmija ir 25 000 eiro; 2.vietai, kas piešķirta bulgāru pianistam - Jevgeņijam Božanovam - 20 000 eiro;3.vietai, 17.000 eiro, tajā ierindojies piansts Hannes Minārs no Nīderlandes.
Daiļo mākslu pilī par laureāta godu sacentās 12 pianisti sešos koncertos no 24.līdz 29.maijam — katrā vakarā divi, muzicējot kopā ar Beļģijas Nacionālo simfonisko orķestri, ko diriģēja Merina Olsopa. A.Osokins uzstājās 27.maijā. Viņa konkurenti finālā bija pianisti no Bulgārijas, Krievijas, ASV, Nīderlandes un Korejas, kura finālā pārstāvēta ar veseliem pieciem pretendentiem. Katram fināla dalībniekam bija jāatskaņo trīs skaņdarbus: klasisko sonāti, paša izraudzītu klavierkoncertu, kā arī gtieši pirms fināla nedēļas laikā apgūtu obligāto mūsdienu opusu — 22 gadus vecā korejiešu komponista Žona Minjes (Jeon Minje) skaņdarbu “Target” (“Mērķis”) klavierēm un orķestrim. Jāpiebilst, ka arī šis visiem 12 finālistiem obligātais jaundarbs izraudzīts konkursā, 147 partitūru konkurencē 2009.gada decembrī. Saskaņā ar konkursa tradīciju, pianistiem notis izsniedza tikai septiņas dienas pirms uzstāšanās konkursa finālā, un šo darbu viņiem bija jāapgūst, nometinātiem Karalienes Elizabetes kapelā pilnīgā izolācijā no pasaules, bez telefonsakariem, radio, TV un bez interneta. «Katram ierādīja divas istabiņas: vienā gulta, otrā — klavieres. Pat ja pasaulē iesāktos karš, mēs savā nošķirtībā no jebkādiem sakariem, par to neuzzinātu. Pavisam dīvaini bija, kad pavadot uz konkursa skatuvi, mums teica: un tagad tu dodies glābt pasauli!»
Iemācīties jauno skaņdarbu bijis visgrūtākais uzdevums, jo tas ir liels, grūts, sarežģītā mūsdienīgā mūzikas valodā un spēlēšanai ļoti neērti uzrakstīts. «Pirmajās dienās es to mācījos no rīta līdz vakaram, taču vēl ceturtajā dienā man likās, ka nevarēšu to nospēlēt. Neesmu radis tik ātri mācīties skaņdarbus,» par nule piedzīvoto stāsta A.Osokins, kurš finālā 27.maijā līdzās jaundarbam atskaņoja V.A.Mocarta 5.sonāti Sol mažorā un S.Prokofjeva 3.klavierkoncertu Do mažorā. Viņš atklāj, ka izdomājis paņēmienus, kā nedaudz vienkāršāk nospēlēt jaunā darba notīs rakstīto, lai varētu koncentrēties uz mūzikas tēlaino raksturu. «Dzirdēju gan ļoti precīzus, nekļūdīgus, gan ne tik precīzus, toties mākslinieciski spilgtus lasījumus. Tālākais jau ir žūrijas ziņā, ko vērtēt augstāk — virtuozitāti vai individualitāti?» Pianists priecājas, ka uzstāšanās brīdī ļoti palīdzējis lieliskais radošais kontakts ar diriģenti. Savukārt ļoti traucējošs izrādījies tūļīgais vīrietis, kurš jaundarba izpildījuma laikā šķīris lapas un pieceļoties ar savu drukno augumu aizsedzis skatienam diriģenti.
Fināla koncerti bija klausītāju pārpildīti un biļetes uz tiem bija izpārdotas jau krietnu laiku iepriekš. Šos koncertus raidīja Belgacom interneta tiešraidēs, kā arī atspoguļoja TV un radio. Konkursa mājaslapā var aplūkot arī konkurspriekšnesumu videoierakstus. Vēlāk tiks izdoti kompaktdiski.
Balvas laureātiem izsniegs ar Karalienes piedalīšanos otrdien, savukārt jau pirmdien tiks saskaņoti laureātu koncertuzstāšanās datumi. Latvijas Radio programma "Klasika" solījusies saviem klausītājiem piedāvāt tiešraidē laureātu koncertu 14.jūnijā, kurā Briseles Daiļo mākslu pilī muzicēs pirmo trīs vietu ieguvēji ar Karalisko Flāmu filharmonisko orķestri diriģenta Edo de Vārta vadībā.