Tieši viņus savulaik klausījāmies vinila platēs, kā arī ietekmējāmies, veidojot grupas "Marana" mūziku," stāsta diriģents Normunds Šnē, atgādinot, ka runa ir par pagājušā gadsimta 70. gadu vidū Beļģijā izveidoto progresīvā roka grupu, kuras viens no līderiem ir bundzinieks un komponists Daniels Denī. Viņš pēc diriģenta Normunda Šnē personīga lūguma radījis grupas "Univers Zero" mūzikas pārlikumus speciāli kamerorķestrim "Sinfonietta Rīga" un pats ieradīsies Rīgā noklausīties koncertu.
«Ja Stravinskim būtu rokgrupa, tā skanētu šādi…», rakstīts grupas "Univers Zero" mājas lapā. "Univers Zero" ir viena no ietekmīgakajām progresīvā roka apvienībām, kas likusi pamatus arī tādam mūzikas žanram kā kamerroks. Ietekmējoties no tik dažādiem avotiem kā roks, džezs, eiropeiskas tautu mūzika, dažādu laikmetu klasiskā un arī aktuālākā mūsdienu mūzika, "Univers Zero" individuālo rokrakstu raksturo tikai viņiem piemītošs īpašs skanējums, kurš iemantojis ne vien publikas atsaucību un mīlestību, bet arī būtiski ietekmējis daudzas citas mūzikas grupas.
Festivāla "Arēna" atklāšanas koncertā, kuru diriģēs Normunds Šnē, skanēs arī korejiešu komponistes Unsukas Činas skaņdarbs "Gougalon" kameransamblim un rumāņu komponistes Dianas Rotaru "Shakti" saksofonam un kamerorķestrim. Piedalīsies saksofonists Jans Maksimovičs, pie diriģenta pults Normunds Šnē.
Unsuka Čina (1961) pazīstama ne vien kā komponiste, bet arī pianiste, kura bieži vien pati piedalās savu skaņdarbu iestudējumos. Mūziķe dzimusi Seulā, Korejā un jau agrā jaunībā iemantojusi labu slavu gan kā aktīvi koncertējoša pianiste, gan veiksmīga skaņrade, uzvarot vairākos konkursos. Saņēmusi DAAD stipendiju studijām Vācijā, viņa 1985. gadā pārcēlās uz Eiropu, lai skolotos pie laikmetīgās mūzikas metra Ģērģa Ligeti. Pēdējos gados komponiste ir paplašina savas radošās iedvesmas avotus ar Āzijas tautu tradiocionālās mūzikas elementiem un instrumentu tembriem. Koncertā iekļautais skaņdarbs "Gougalon — Ainas no ielas teātra", tapis pērn pēc "Ensemble Modern" pasūtījuma, izmantojot dzimtās Korejas mūzikas elementus. Komponiste šajā darbā apspēlē savas bērnības atmiņas par Seulas nabadzīgo rajonu dzīvi īsi pēc Vjetnamas kara un smago ikdienas dzīvi, kuras drūmumu kliedēja ielu teātri. (Opusa nosaukumam izmantotais vārds "gougalon" gan nav specifiska korejiešu teātra žanra nosaukums, bet gan ir aizguvums no senās vācu valodas, kas nozīmē: piemānīt, radīt smieklīgas kustības, praktizēt zīlēšanu u.c. Komponiste pati šo darbu saista ar imadžināru (jeb iedomātu) tautas mūziku, kas tiek stilizēta, iekšēji salauzta un tikai ārēji ir vienkārša.
Rumāņu komponisti Dianu Rotaru (1981) raksturo kā savdabīgi oriģinālu, vienu no interesantākajām savas paaudzes skaņradēm. Viņa studējusi dzimtās pilsētas Nacionālajā Mūzikas universitātē un "Erasmus" apmaiņas programmā Parīzes konservatorijā. Koncerts saksofonam un orķestrim "Shakti" tapis 2004. Gadā. "Shakti" Indijas mākslā un filozofijā simbolizē kosmisko enerģiju, apslēptu virzošo spēku un sievišķo elementu. Komponiste skaidro, ka šajā gadījumā tas ir saksofons, kas "dod enerģiju orķestrim, kurš to pārtver un attīsta", tādējādi radot visas kompozīcijas telpu.. Saksofona partijā plaši iedzīvinātas arī tehnikas, kas tiek izmantotas džeza improvizācijās, un tas saistīts ar to, ka kompozīcija veltīta Danielam Kientzijam – mūziķim, kuru dēvē par "mūsdienu saksofona izgudrotāju" un ir monumentālās grāmatas, savveida saksofona spēles enciklopēdijas "Saxologie" autors.
Ikgadējais jaunās mūzikas festivāls "Arēna" vēlas rādīt mūsdienu mūzikas dažādību. Šogad festivāla tēma ir "Kultūras arhetips. Laiks", fokusējoties uz laikmetīgo mūziku, kura tapusi, iedvesmojoties no tradicionālās kultūras. Festivāls turpināsies līdz 24. Oktobrim, piedāvājot piecus koncertus.
Jaunās mūzikas festivāla"Arēna" koncerti"
"Pasaules spoguļi", Lielajā ģildē 15. oktobrī plkst.19.30
"Ziemeļu balss" Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā 20. oktobrī plkst. 20,
"Daoisms ūdens traukā" Spīķeru koncertzālē 21. oktobrī plkst.19.30 ,
Jauno komponistu konkursa "Latviskais skaņas kods" fināls Spīķeru koncertzālē 22. oktobrī plkst.19.30,
"Imadžinārie kosmosa pulksteņi" Spīķeru koncertzālē 24. oktobrī plkst.19.30