Kuratora veidots festivāls
Droši vien katram mūzikas žurnālistam, kritiķim, dīdžejam būtu savs saraksts, ko viņš gribētu dzirdēt savā ideālajā festivālā. Viņš zina, ka nav vienīgais ar šādu gaumi, lai spētu ar savu izvēli iepriecināt arī citus cilvēkus. Lielbritānijā, AS V un Austrālijā notiek festivāli All Tomorrows Parties, kuros par kuratoriem, kas atlasa dalībniekus, tiek aicinātas mūzikas un citu mākslas jomu autoritātes – Niks Keivs, Devendra Banhārts, Džims Džārmušs, Sonic Youth, Portishead, Mets Greinings, Belle & Sebastian, Yeah Yeah Yeahs, Tortoise, The Mars Volta, Mogwai u. c.
Pagājušā gada sākumā man bija tas gods saņemt uzaicinājumu no Salaspils domes līdzīgā veidā organizēt festivālu, kam tika dots nosaukums Kartupeļpalma, jo tas ir augs, kas atveras vakaros un naktīs, kad visi citi ziedi aizveras. Tādi ir arī festivāla mūziķi, kuri top sadzirdami, kad pieklust tie, kas zināmi katram, jo tiek skaļi no visām pusēm reklamēti un lielākajai daļai cilvēku šķiet, ka viņi ir vienīgie, kas Latvijā nodarbojas ar mūziku.
Ilgus gadus notiek festivāli Skaņu mežs un Zemlika, kas godam aizpilda lauciņu starp populāro un akadēmisko mūziku, sauktu arī par skaņu mākslu, nepieradināto, avangarda vai eksperimentālo mūziku, bet Kartupeļpalma nepretendē uz šādu nišu. Tajā skan ļoti dažāda mūzika, arī tāda, ko varētu dēvēt par nosacīti populāro, bet to par savējo uzskata festivāla programmas veidotājs, kurš turpat trīsdesmit gadu darbojas mūzikas žurnālistikā, apmeklē simtiem koncertu un klausās tūkstošiem albumu, intervē latviešu un ārzemju mūziķus, veido Radio Naba nedēļas autorraidījumu Zibens pa dibenu par visu laiku labākajiem latviešu mūzikas albumiem, darbojas gan Zelta mikrofona, gan Austras balvas un dažādu festivālu žūrijā, šogad ticis nominēts Normunda Naumaņa balvai mākslas kritikā. Savu pamatīgo, ilgu gadu garumā krāto ierakstu kolekciju liek lietā, atskaņojot to publiski dažādās izklaides vietās.
Nav lietu, kuras var patikt visiem, jo tas, kas paredzēts visiem, patiesībā nav paredzēts nevienam. Kartupeļpalmas dalībnieki netiek festivāla programmā tikai tāpēc, ka varētu savākt vairāk cilvēku, – visi tur ir savas mūzikas dēļ, un, ja arī tā iepatīkas daudziem, man par to tikai prieks.
Visas puķes izdzīvos
Pagājušā gada programma bija gatava jau autobusā nepilnas divdesmit minūtes ilgajā atceļā no Salaspils pēc pirmajām sarunām par festivāla rīkošanu Botāniskajā dārzā. Židrūns, Jūk, Bērnības milicija, Apēdājs, Inokentijs Mārpls, Rīgas modes, Viņa, Ozols un Tehnikums, Baložu pilni pagalmi un Spāre drīz vien labprāt piekrita piedalīties pirmajā Kartupeļpalmā, kur neviens koncerts nepārklājās, jo notika pārmaiņus uz divām skatuvēm, tātad arī nokavēt neko nevarēja, jo attālumu starp abām skatuvēm var veikt dažu minūšu laikā.
Jebkurš klātesošais – gan mūziķi, gan apmeklētāji – pirmo Kartupeļpalmu atzina par izdevušos un vērtīgu piedzīvojumu. Iepriekš sev lielākoties nepazīstamo muzikālo piedāvājumu novērtēja arī Salaspils pārstāvji, kuri sākumā gan bija nobažījušies, kas notiks ar Botānisko dārzu, kad te sabrauks visu šo grupu fani, bet viss noritēja neticami gludi – neviena reto augu dobe netika izbradāta, un ar tukšām alus glāzēm un izsmēķiem teritorija nebija piemētāta.
Tika saņemts akcepts un atbalsts nākamās Kartupeļpalmas rīkošanai, un šogad 13. jūlijā festivāls būs jau garāks: pagājušajā gadā notika desmit koncertu, šogad būs septiņpadsmit.
Labas latviešu mūzikas netrūkst, tāpēc šoreiz Kartupeļpalmas dalībnieku sastāvs ir pavisam cits. Festivālu ievadīs jaunākā grupa, kas mani pēdējā laikā uzrunājusi ar savu, kā mākslinieki paši to dēvē, – "murgroku", pēc tam – jau par klasiķiem uzskatāmie Zig Zag un Alis P, kas darbojas kopš 80. gadiem.
90. gadu "produkti" ir Fuck Art, Voiceks Voiska un Helēna Kozlova, kura spēlēs dziesmas no grupas Skumju akmeņi repertuāra, būs Martas asinis, Ezeri, Sigma un Zāle, Evija Vēbere un Waterflower, ar saviem visneprognozējamākajiem koncertiem pazīstamais pašlaik iepauzējušās pankgrupas Mazie smirdīgie kociņi līderis Simons Krasts, smagās mūzikas grupas Eschatos dziedātājas Kristiānas Kārkliņas soloprojekts Pamirt, kā arī Sonntags Legion un Ņikto – noteikti pēdējo gadu labākā grupa Latvijā, kuras dziesmas ir krievu valodā.
Festivālu noslēgs smagā rokenrola trio Rūsa, lai visus sapurinātu un dotu spēku ar pirmajiem vilcieniem vai autobusiem atgriezties mājās. Telšu pilsētiņas festivālā nebūs, jo, kā to gadījies novērot un arī pašam dažkārt piedzīvot, pastāv iespēja teltīs uzkavēties visu festivāla laiku un uz koncertiem nemaz neaiziet, bet Kartupeļpalmas mērķis ir sniegt cilvēkiem muzikālu baudījumu, nevis iespēju izgulēties. Izgulēties mēs visi varēsim katrs savā kapā.