Viena no iezīmēm, kuras man bieži mēdz pietrūkt mūzikas albumos, ir vienots ieraksta koncepts. Par izņēmumu nesen parūpējies reperis Ozols (Ģirts Rozentāls), izdodot albumu Yauda, kas ir pusstundas garumā izstāstīts ieraksta galvenā varoņa Nikija Yaudas ceļojums. Tas sākas pārliecinoši, taču galarezultāts nav tāds, kā gaidīts.
Ozols ir nonācis tajā stadijā, kad uz skatuves pavadīto gadu skaits pārsniedz daudzu pašlaik iecienītu reperu vecumu. Pirmais Ģirta Rozentāla soloalbums Cieņa un mīlestība tika izdots 2001. gadā, un vairāki gadi pirms tam aizvadīti grupā Fact. Bieži vien milzīgā pieredzes bagāža, pašam māksliniekam nemanot, liek iesūnot un vairs nespēt pieņemt inovācijas, bet Ozols nav ierindojams šajā plauktiņā – viņa skanējumā var saklausīt jaunākās tendences repā (un populārajā mūzikā kopumā), tiek izmantoti sintezatoru skaņās balstīti bīti, auto-tune funkcija, rečitatīva miksēšana ar dziedāšanu (vai vismaz mēģinājums to darīt) un vairāki citi paņēmieni. Tas neizklausās pašmērķīgi, ar vēlmi savākt pēc iespējas vairāk klikšķu un klausījumu, bet organiski iekļaujas jauno straumju plūsmā. Paturpinot konceptuālo ierakstu tēmu, ir jāpiemin, ka Ozols jau iepriekš ir izcēlies ar šādiem projektiem, to vidū arī 2018. gadā izdoto albumu Neona pilsēta.
Pirmo reizi noklausoties Yaudu, prātā uzreiz iešāvās amerikāņu repera Ekšena Bronsona dziesma un videoklips Easy Rider (2014), kas balstīts uz 1969. gada leģendārās ceļa filmas notikumiem. Pagātnes, tagadnes un nākotnes pārdomas, attiecību labirinti, motocikli un gari ceļa kilometri – tas viss ir dzirdams gan Easy Rider, gan daudz izvērstākā veidā arī Ozola jaunajā albumā. Runājot par Yaudu, ir jāpiemin bītmeikeri Niklāvz un H. Šteins (Katapullt), kā arī Arnis Račinskis un Andis Ansons, kuri piedalījušies ieraksta veidošanā. Muzikālais pavadījums skan lieliski un bieži vien spēlē pirmā plāna lomu.
Yauda sākas ar dziesmu Nāves ēnā, kas ir agresīvi enerģisks gabals pirms došanās ceļā, taču Nikijs uzreiz saprot, ka iznākums var būt dažāds: «Tā rītdiena, tas pavasaris – nav solīts.» Pēc tam seko skits (kopumā tādi ir četri), kuros varam sekot Nikija ceļam. Dziesmā 1000 km, tāpat kā Nāves ēnā, atkal tiek izmantots beat switch paņēmiens, krasi mainot dziesmas dinamiku un skanējumu. Otrajā skaņdarba daļā ir dzirdams albuma spēcīgākais pants (vismaz tehniskajā aspektā noteikti) rolanda če izpildījumā uz drill stilistikā ieturēta bīta. Šajā pantā reperis iejūtas Yaudas ādā un iepazīstina ar savu iekšējo es ("Ar mani konkurence būs sīva/ Mans galamērķis – nemitīga kustība/ Tikai maksimālā jauda mana rutīna/ Salūza sirds, ievietoju vietā turbīnu"). Nākamais – albuma popsīgākais skaņdarbs Barjeras, kas ir piesātināts ar auto-tune (dziesma man ļoti atgādināja Snoop Dogg 2007. gadā izlaisto Sensual Seduction), taču tad seko trauksmaini notikumi ar policijas pakaļdzīšanos otrajā skitā.
Tālāk – koncentrēts albuma galvenā varoņa portretējums Nikijs Yauda ("Izaicinu likteni katru ērtu mirkli/ Spidometrā kilometri iet pa riņķi") un divas dziesmas, kurās ar saviem pantiem atzīmējas divi no aktuālākajiem jaunās skolas (šis termins gan pašlaik ir ļoti izplūdis) reperiem – Prusax un xantikvariāts. Par albuma centrālo dziesmu gribas uzskatīt pirmo singlu Pavasaris, kas izceļas ar īpašu dinamiku, kuru radīt noteikti palīdz arī dzīvie instrumenti. Jo tālāk, jo drūmāks kļūst albuma varoņa noskaņojums (arī hitā Mans ceļš, kurā ir dzirdams Intars Busulis) – iecerētos plānus Nikijam neizdodas īstenot. Albums izskan ar dziesmu Izslēdz gaismu, kas itin visos aspektos ir pilnīgi pretēja kompozīcijai Nāves ēnā. Ceļojums ir beidzies, aplis ir noslēdzies.