Pārpildītā Palladium zāle un balkoni, kā arī sanākušajā auditorijā dzirdamās dažādās valodas liecināja, ka britu elektroniskās mūzikas producents Bonobo jeb Saimons Grīns ir labi atpazīts un iecienīts gan Latvijā, gan kaimiņzemēs, turklāt publikā pagadījušies arī daži pēc mājinieka skaņu savirknējumiem izslāpuši briti.
Elektroniskās mūzikas koncerti, vismaz primitīvā izpratnē ar pa skatuvi lēkājošu dīdžeju, kurš ik pa laikam ritmiski pabaksta sev priekšā esošo "daudzpodziņu" pulti, vērošanai šķiet visnotaļ garlaicīgs pasākums. Liekas, ka pēdējā laikā to ļoti labi sāk apzināties arī paši skaņraži, kuri "dzīvajā" pasākuši uzstāties ar veselu pavadošo sastāvu vai vismaz košām vizualizācijām fonā. Bonobo gadījumā redzami abi. Pavadošais sastāvs - rokgrupa ar bonusiem. Ir gan bungas un ģitāra, gan bass, kuru spēlē pats Grīns, vienlaicīgi veikli manevrējot starp vairākām pultīm, kuras nepārprotami liecina – Saimons Grīns ir šīs koncertrpogrammas centrs. Bonusā – taustiņi un un pūšaminstrumenti, kā arī patīkams R&B vokāls. Fonā - hipnotiskas video projekcijas.
Iespējams, Bonobo popularitāti nodrošina tas, ka viņa radītā mūzika ir klausītajām draudzīgāka, salīdzinājumā ar ekspermentālākiem elektroniskās mūzikas projektiem. Neskatoties uz to, ka jaunā albuma koncerttūres ietvaros mūziķis savus klausītājus sola vest uz "ziemeļu robežu" (ieraksta nosaukums The North Borders), Grīna mūzika (vismaz šajā koncerttūrē) šķiet nav ne tuvu tām eksistenciāli tumšajām skaņām, kuras rada, piemēram, skandināvu elektroniskās mūzikas "milži" - dueti The Knife un Röyksopp. Bonobo izvēlējies palikt ziemeļu robežas saulainākajā pusē.
Bonobo ir labsajūtas mūzika. Tas lieliski pierādās arī Palladium, izskanot pirmo dziesmu enerģiskajiem bungu ritmiem, kuri pamazām apaug ar pārējo dzīvo instrumentu spēlētajām tēmām un visu, ko šim skanējumam spēj sniegt elektroniskās mūzikas piedāvātās iespējas. Bungu, saksafona, flautas un taustiņinstrumentu klātbūtne, kā arī no pults izvilinātie vijoles un čella ieraksti, vēl izteiksmīgāk izceļ džeza un apcerīgi maiga R&B, kā arī pasaules mūzikas ietekmes Grīna mūzikā. Viņa kompozīcijas dzīvajā izpildījumā rada perfekti iepakotas pilnības sajūtu, kuras atblāzma (tiesa arī ne mazāk apmierinoša) atrodama mūziķa ierakstos. Viss, kas izskan Palladium, ir tieši tik veiksmīgs producenta (vēl viens Bonobo tituls) veikums, lai šo mūziku varētu atskaņot visur – ballītes kaismīgu deju laikā, fonā sarunām pie kāda bāra letes, dažās no kompozīcijām noskaņas ziņā līdzīnās pat pieklusinātajai "guļamistabas mūzikai" kādu pēdējos gados veiksmīgi pārstāv britu indie apvienība The xx. Dzīvajā gan šo manierīgo un emocionāli niansēto skaņu lielākoties nomāc brīžiem pat visnotaļ "dusmīgās" bungu partijas.
Bonobo uzstāšanās Palladium apliecina gan elektroniskās mūzikas varēšanu, gan kvalitāti un nenoliedzami to, ka tas viss pašlaik ir nu ļoti stilīgi.