"Man ir milzīgs prieks, ka varēsim arī uz Rīgu atvest mūsu pirmo kopīgo
kompaktdisku, ko ierakstījām Bavārijas radio. Pētera Vaska klavieru
kvartetu, ko tur ierakstījām, esam jau daudz spēlējuši Vācijā,
Francijā, Anglijā un Japānā. Albums ir pavisam svaigs, nācis klajā
tikai pirms diviem mēnešiem, bet jau nopērkams mūzikas veikalos,"
stāsta Londonā dzīvojošā pianiste Diāna Ketlere. Uz dzimto Rīgu viņa
pošas kopā ar savu domubiedru kvartetu Raro, lai koncertā Mazajā ģildē
23.septembrī prezentētu šogad klajā nākušo CD ar J.Brāmsa un P.Vaska
kvartetiem. "Jauno albumu jau esam prezentējuši koncertos Londonā un
arī Japānā — Kobē. Par Vaska mūziku publika vienmēr ir lielā emocionālā
saviļņojumā," viņa stāsta. To pianiste pieredzējusi, arī atskaņojot
P.Vasku savos solo vakaros. Protams, jauno CD varēs iegādāties koncerta
laikā. Pianiste šogad vēl divreiz atgriezīsies Rīgā, lai 28.novembrī
Lielajā ģildē muzicētu kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga, bet
14.decembrī koncertētu kopā ar Ingu Kalnu, Latvijas soprānu Hamburgas
operā.
Ar Šūmaņa pseidonīmu
Kāpēc Raro? — vaicāju par ansambli, kurā D.Ketlere muzicē kopā ar Londonā dzīvojošo krievu izcelsmes vijolnieku Aleksandru Sitkovecki, rumāņu altistu Razvanu Popoviču un austriešu čellistu Bernhardu Naoki Hēdenbergu. "Tas bija komponista Roberta Šūmaņa pseidonīms. Tikai to bieži aizmirst viņa spilgto, savstarpēji kontrastējošo muzikālo personāžu Florestana un Eizebija ēnā, kurus viņš portretēja zīmīgās muzikālās tēmās," vēl no Londonas pa tālruni atsaucas D.Ketlere. Viņa jau sen spēlējot kopā ar mūziķiem, kuri pēdējos divus gadus apvienojušies pastāvīgā ansamblī. "Čellistu pazīstu kopš viņa bērnības Zalcburgā, kur pati ierados studēt. Altistu pazīstu jau desmit gadus. Puiši ir par mani jaunāki, es viņus "pieskatu", organizēju, disciplinēju. Viņi ceļojumos palīdz stiept koferus... Mums ir daudz koncertu, šogad pussimts! Dažreiz ansamblis izaug pat līdz oktetam," stāsta D.Ketlere. Kā gan iespējams sagatavot programmas, ja dalībnieki dzīvo dažādās valstīs? "Mēģinām pirms koncertiem vai tiekamies Londonā un Minhenē. Patiesībā tas ir vienkārši," paskaidro pianiste, kura koncertceļojumus apvieno ar profesores darbu britu Karaliskajā mūzikas akadēmijā Londonā un meistarkursos daudzviet Eiropā un pat Japānā. Kopmuzicēšanu sekmē arī tas, ka ikviens no ansambļa dalībniekiem ir arī kāda festivāla mākslinieciskais vadītājs. Viņa pati, piemēram, ir mākslinieciskā vadītāja Chiemgauer Musikfruhling festivālam Traunšteinā Vācijā. Altists vada festivālu Rumānijā, čellists — Japānā, kur ir viņa etniskās saknes, bet vijolnieks — Francijā.
Dziesmas, džezs, ekstrēms
Neaizmirstams bija pats pirmais seno bērnības draudzeņu D.Ketleres un I.Kalnas koncerts Rīgā 90.gadu vidū. Kamermūzikā abas saprotas, tāpēc bieži koncertējušas kopā, īpaši bieži, kad I.Kalna Londonā studēja Karaliskajā mūzikas akadēmijā. Turklāt vokālā mūzika Diānai — operdziedoņa Vladimira Okuņa meitai — ir asinīs. Decembrī gaidāmajā koncertā skanēs F.Šūberta un R.Štrausa dziesmas, jaunā programma jau mēģināta šovasar Zalcburgā, kur Inga dziedāja Zalcburgas festivālā, Mocarta operas Burvju flauta izrādēs, bet Diāna uzstājās netālajā Gmundenas festivālā. Drīz pianisti Rīgā dzirdēsim arī viņai neparastā ampluā: kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga un vijolnieku A.Sitkovecki viņa spēlēs krievu džeza pianista un komponista Nikolaja Kapustina Dubultkoncertu, kura mūzika esot "notīs pierakstīts džezs". "Tā bija Sašas ideja, jo viņš pazīst komponistu. Kapustins jaunībā bija pianists Oļega Lundstrēma orķestrī un joprojām palicis uzticīgs džezam. Man šī uzstāšanās būs kas pilnīgi jauns, ekstrēms!" Diāna atzīstas, ka džezu spēlēs pirmoreiz mūžā. Līdz šim viņai tikai ļoti paticis klausīties džeza klasiķa Bila Evansa un mūsdienu new age jazz ierakstus.
Ekstrēmu piedzīvojumu maldinoši prātīgās pianistes dzīvē netrūkst. Vispirms 11 gadu vecumā viņa debitēja kā soliste ar Nacionālo simfonisko orķestri, kuru diriģēja Vasilijs Sinaiskis, un vēl joprojām varot nospēlēt toreiz atskaņoto skaņdarbu. Liela uzdrošināšanās bijusi ierašanās "uz dullo" Zalcburgā stāties slavenajā Mozarteum. Bet, kad britu Karaliskās mūzikas akadēmijas profesors Kristofers Eltons aicinājis uz Londonu, ierodoties pat nepratusi angliski, viņa atceras. Tagad D.Ketlere ir iemācījusies japāņu valodu, bet latviski tikko izlasījusi Laimas Muktupāvelas grāmatu par brāļiem Kokariem. "Man tā tik ļoti patīk, ka lasīju tikai piecas lappuses dienā, lai paildzinātu baudu!"