Nacionālās akadēmijas Santa Cecilia orķestris ir augstākās raudzes Itālijas simfoniskais ansamblis. Tā vēsture aizsākās 1908. gadā, taču muzikālā tradīcija, kurai tas seko, pastāv jau gadsimtiem ilgi. Mūziķu biedrība Santa Cecilia, kuras priekšgalā stāvēja Palestrīna, Romā tika izveidota 16.gadsimtā. Ar šo biedrību bijuši saistīti arī Monteverdi, Skarlati un Rosīni. Šobrīd šo apvienību, kurā iekļauta akadēmija, konservatorija, simfoniskais orķestris un bibliotēka, sauc par Nacionālo akadēmiju Santa Cecilia, kas ir pasaules klases mūzikas zīmols. Autoritatīvais žurnāls Classic FM Nacionālās akadēmijas Santa Cecilia orķestri kopā ar Vīnes un Berlīnes fiharmoniķiem, Čikāgas simfonisko orķestri, Amsterdamas Concertgebouw orķestri un London Symphony ir ierindojis pasaules labāko orķestru desmitniekā.
Nacionālās akadēmijas Santa Cecilia orķestris bija pirmais Itālijas orķestris, kas savā repertuārā iekļāva tikai simfonisko mūziku. No 1908. līdz 1936.gadam orķestra nosaukums bija Augusteo simfoniskais orķestris. Toreiz tas uzstājās uz Romas Teatro Augusteo skatuves, bet kopš 1958.gada – uz Auditorium Pio XII (Pāvesta Pija XII Auditorijas) skatuves. Kopš 2003.gada par orķestra koncertdarbības oficiālo vietu kļuva Auditorium Parco della Musica – vismajestātiskākā Romas koncertzāle.
Savas pastāvēšanas laikā orķestris ir koncertējis vairāk nekā četrpadsmit tūkstošus reižu. Pie tā diriģenta pults ir stāvējuši pasaules mūzikas dižgari. Līdz 1944.gadam orķestri vadīja Bernardīno Molinari. Tieši viņa darbības laikā orķestris pirmatskaņoja tādus meistardarbus kā Otorīno Respīgi Romas strūklakas un Romas pīnijas. Vēlākajos gados orķestri vadīja Franko Ferrara, Fernando Previtali, Igors Markevičs, Tomass Šiperss. Ar orķestri sadarbojās divdesmitā gadsimta leģendārie mūziķi Gustavs Mālers, Rihards Štrauss, Igrors Stravinskis, Arturo Toskanīni, Vilems Mengelbergs, Vilhelms Furtvenglers un Viktors de Sabata. 1983.gadā par tā galveno diriģentu kļuva Džuzepe Sinopoli, bet par Goda prezidentu – Leonards Bernsteins. Pēc tam orķestri vadīja Daniele Gati un Mjunvuns Čuns, bet 2005.gadā par orķestra vadītāju kļuva Antonio Papano. Orķestri ir diriģējuši Herberts fon Karajans, sers Džordžs Šolti, Karlo Marija Džulīni, Karloss Kleibers, Klaudio Abado, Rikardo Muti, Valērijs Gergijevs, Lorins Māzels, Jurijs Temirkanovs…
Sers Antonio Papano ir dzimis 1959. gadā Londonā, itāļu ģimenē. 2002. gadā Papano uzsāka darbu kā visjaunākais galvenais diriģents Covent Garden teātra vēsturē. 2005. gadā viņš stājās Nacionālās akadēmijas Santa Cecilia orķestra galvenā diriģenta postenī. Antonio Papano vadībā tas ir uzstājies Spānijā, Austrijā, Vācijā, Šveicē, Lielbritānijā, Japānā un Krievijā, piedalījies prestižākajos Eiropas mūzikas festivālos. Maestro sadarbojas ar Eiropas un ASV lielākajiem orķestriem. Viņš ir diriģējis arī Sanfrancisko operā, Čikāgas Liriskajā operā, Parīzes Šatlē teātrī, Berlīnes Valsts operā un citos pasaulslavenos operteātros.
2000.gadā žurnāls Gramophone diriģentam Antonio Papano piešķīra Gada mākslinieka nosaukumu. Par sasniegumiem mūzikā viņš ir apbalvots ar Lielbritānijas Karaliskās filharmoniskās mūzikas biedrības balvu un Itālijas mūzikas kritikas Abbiati balvu. 2007.gadā Papano kļuva par Nacionālās akadēmijas Santa Cecilia īsteno akadēmiķi, 2008.gadā – par ordeņa Par nopelniem Itālijas republikas labā komandieri, bet 2011.gada nogalē Lielbritānijas Karaliene Elizabete Otrā iecēla viņu bruņinieku kārtā.
Vijolnieka Džošua Bella aizraujošā virtuozitāte un ārkārtīgi skaistā skaņa apbur publiku visā pasaulē. Pirmo atzinību viņš guva četrpadsmit gadu vecumā pēc debijas ar Filadelfijas orķestri Rikardo Muti vadībā. Sekojošā debija Kārnegi zālē Ņujorkā, prestižas prēmijas un līgumi ar skaņu ierakstu firmām (viņš ieskaņojis četrdesmit albumus) bija apliecinājums viņa nozīmīgajai lomai mūzikas pasaulē. 1989.gadā Bells absolvēja Indiānas universitāti un jau pēc diviem gadiem saņēma tās goda balvu un tika nodēvēts par Indiānas dzīvo leģendu.
Academy of Achievement (ASV) ir piešķīrusi Džošua Bellam balvu par ārkārtēju ieguldījumu mākslā (2008). Viņš ir ieguvis arī Education Through Music balvu par mūzikas mīlestības audzināšanu atstumto jauniešu vidū (2009) un Setonholas universitātes Humanitāro balvu (2010). 2005.gadā viņš tika uzņemts Holivudas Slavas zālē. 2009. gadā Džošua Bells, klātesot prezidentam Barakam Obamam, uzstājās Forda teātrī, kam sekoja prezidenta un viņa kundzes uzaicinājums uzstāties Baltajā namā.
Bells spēlē Stradivāri darināto vijoli Huberman (1713) ar XVIII gadsimta franču meistara Fransuā Turta lociņu. Šobrīd Džošua Bells ir pazīstams un atzīts gan kā solists, gan kā kamermūziķis. Pateicoties saviem nemitīgajiem centieniem pēc pilnības un daudzveidīgajām muzikālajām interesēm, viņš atklāj arvien jaunus ceļus savā daiļradē. "Bells ir žilbinošs!" – tā par viņu raksta žurnāls Gramophone.
Biļetes uz 11.februāra koncertu var iegādāties Biļešu servisa kasēs un www.bilesuserviss.lv.