lut. draudzes mācītājs, prāvests Guntars Dimants un draudzes mācītājs Ivo Grantiņš. Pēc dievkalpojuma svinības baznīcā turpināsies, būs uzrunas, Jūrmalas pilsētas muzeja sagatavots stāstījums par baznīcas vēsturi, muzikāli priekšnesumi, neizpalikšot arī simtgades svētku kliņģeris - stāsta E.Alpe. Dievkalpojumā un svinībās muzicēs Ingus Pētersons, stīgu kvintets “Latvijas filharmoniķi”, draudzes koris un pūtēju ansamblis diriģentes Māras Jermolovas vadībā, kā arī pati ērģelniece E.Alpe. Savukārt 3. oktobrī, kad atzīmējama vēsturiskā simtgades diena, Dubultu ev. lut. baznīcā paredzēts 2. starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla “Vox angelica” atklāšanas koncerts. Festivāls veltīts Dubultu ev. lut. baznīcas simtgadei, tā gaitā plānoti četri koncerti, kas noslēgsies 25. oktobrī.
Dubultu draudzes pirmssākumi meklējami 1850. gadā kad Slokas mācītājs Pauls Zēbergs sāka rūpēties par tagadējās Jūrmalas pilsētas apvidū dzīvojošo zvejnieku garīgo dzīvi. 1851. gadā uzcēla garīgo sapulču namu Dubultos, Baznīcas un Mellužu ielas stūrī, 1857. gadā šīs telpas iesvētīja par lūgšanu namu, savukārt 1863. gadā apstiprināja par Slokas draudzes filiālbaznīcu. Kad 1898. gadā par Slokas draudzes mācītāju kļuva Vilhelms Rozenieks, viņš pie Slokas draudzes piederošo baznīcu nodeva sava palīga mācītāja Jāņa Opša apkalpošanā. Dubultu draudzes garīgā rosība stipri uzplauka un 1903. gadā tā atdalījās no Slokas draudzes un kļuva patstāvīga. Par pirmo Dubultu draudzes mācītāju kļuva Jānis Opsis (kalpojis no 1903. – 1930. gadam), bet draudzes priekšnieks no 1892. gada līdz 1914. gadam bija barons Ernsts Firss.
1905. gadā, draudzes locekļu skaitam aizvien palielinoties vecā koka baznīciņa ar 350 sēdvietām kļuva par šauru un tika ierosināta jaunas baznīcas būve. 1907. gadā tika likts pamatakmens, celtniecības darbus pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Bokslafa projekta vadīja būvuzņēmējs Krišjānis Ķergalvis. 1909. gada 3. oktobrī (pēc vecā stila 20. septembrī) notika dievnama iesvētības dievkalpojums. Baznīcu iesvētīja Vidzemes ģenerālsuperintendants T. Gētgens, altāra runu turēja prāvests Ksavers Marnics, sprediķoja Slokas baznīcas mācītājs V. Rozenieks.