FOTO: Glastonberijas festivāls. 26.jūnijs

Šoreiz gumijas zābaki, kas pēdējos gadus kalpojuši gandrīz vai kā Glastonberijas “firmas zīme”, retajam nēsātājam kājās izskatās vien kā modīgs aksesuārs, ne nepieciešamība. Glastonberijas “veterāni” gan lepni rāda mobilajos telefonus fotogrāfijas, kur iepriekšējos gados “velingtoni” (garie gumijas zābaki) līdz ceļiem dubļos.Tveicē pa plašo teritoriju gandrīz visi pārvietojas ar dzērieniem rokās – kurš nu dzer alu, kurš izvēlas ūdeni. Saulessargu un cepurīšu parāde, sagurušākie satupuši retajās ēnainajās vietās. Tādu gan ir maz. Pa retam koku vai krūmu pudurim. Zemes ceļi met tik negantus putekļu mākoņus, ka meitenes, kuras regulē satiksmi, stāv ar respiratoriem uz sejas. Taču, par spīti svelmei, pie lielajām skatuvēm pulcējas tūkstoši. Tiesa gan, ne mazāks skaits kursē starp tirgus būdām un ēstuvēm. Smaržu un krāsu kokteilis, brīžiem ne pārāk patīkams. Taču, ja nomāc izsalkums, ir vērts paiet nostāk no galvenajām ielām – tā, pavisam nejauši, gluži kā oāzē starp garšaugu dobēm un nelieliem krūmājiem kā svaiga gaisa malks iznirst vegānu teritorija ar šim dzīvesveidam raksturīgu piedāvājumu. Noskaņa mainās ik pēc noietiem dažiem metriem. Pēkšņi iznirstam pie vienas no lielajām skatuvēm, kur Imodžena Hīpa. Cilvēki noguruši stāvēt, var tikai apbrīnot drosmi sēdēt vai pat gulēt starp sprigani lēkājošiem faniem. Laukumos pie mazajām skatuvēm toties notiek fantāzijas filmu cienīga rosība – uz vairākus metrus augstām kājām pārvietojas puķes un koki, zumzina bites, kāda paliela zebra mēģina izprecināt rugājiem klātu līgavu. Pa zāli peld pirātu kuģis, turpat aiz stūra – pie avarējušas lidmašīnas nepiesardzīgos vilina stjuartes – zombiji. Tomēr to, cik milzīgu teritoriju aizņem Glastonberijas festivāls, var nojaust, vien uzkāpjot augstienēs – vai nu pašā kalna galā, vai arī skatu tornī. _Vairāk lasiet ceturtdien, 8.jūlijā laikraksta “Diena” pielikumā “TV Izklaide”._