Šie trīs vārdi ir atslēgas mantra Rituma Ivanova personālizstādei, kuras idejas pamatā ir atklāsmes par sevi, savām ģenētiskajām saknēm Balvu rajona, Viļakas pagasta, Ksozīne, Lavošniekiem, no kurienes cēlušies mākslinieka vecvecāki. Autoram ir arī personīga padziļināta interese par Latgalē dzimušām un pasaulē labi zināmām kultūras autoritātēm, - kā gleznotājs Marks Rotko un filozofs Roberts Mūks, kurš no ASV atgriežoties, mūža nogali laimīgi sagaida dzimtajos Galēnos. No vienas puses izstāde ir atgriešanās pie arhetipiskas senču mājas vietas gara sajūtas, no otras – apziņa par Latgales dēlu radīto garīgo veikumu, kas augsti novērtēts pasaules kontekstā, viņu vārdus ierindojot Rietumu kultūras kanonā, savukārt trešais autoram svarīgais garīguma uzlādes avots ir atgriezeniskā saikne no šodienas globālās radošās prakses ainas stūrakmeņiem mākslā, filozofijā, dramaturģijā un pat horeogrāfijā, kas ir Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, baletdejotājs un aktieris Mihails Barišņikovs, ķīniešu mākslinieks un cilvēktiesību aktīvists Ai Veivei (Ai Weiwei), britu laikmetīgās mākslas provokators Deimjens Hērsts (Damien Hirst), režisors, gleznotājs un komponists Deivids Linčs (David Lynch), kā arī Ritumam Ivanovam garīgi meditatīvi tuvais austriešu izcelsmes, bet Peru dzīvojošais filozofs un Andu indiāņu dziednieku terapijas metožu pētnieks Kristofers Erbels (Christoph Erbel).
Ritums Ivanovs par savu izstādi saka sekojoši: «Spēja darīt, ko es daru ir pateicoties Garam un varbūt tieši Latgales Garam. Tā ir dāvana, ko esmu saņēmis un ko vēlos atgriezt atpakaļ vietai no kuras nāku. tā ir dāvana ar ko es varu dalīties.»