Un pie reizes – vienu no neparastākajiem. Atzīstiet – bieži nenākas redzēt vīrus pašā spēka briedumā, kas sanākušajiem – un ne jau nu bērniem -, stāsta latvju teiku, un publika sajūsmā pie mazākās izdevības dzied līdz.“Skyforger” nav no tām grupām, kas bieži uzstājas pašu mājās. Līdz ar to katrs koncerts ir notikums. Un sestdien “debesu kalēji” nepārprotami nodemonstrēja, kāpēc ir tik iemīļoti arī ārpus robežām. Padsmit gadus ilgā skatuves pieredze ir rezultējusies kvalitatīvā sniegumā, kurā pārdomāts viss – gan vizuālais noformējums, gan skatuves scenogrāfija un darbs ar publiku.
“Skyforger” trumpis – tautas instrumenti, kuri Kaspara Bārbala rokās kļūst tikpat ekspresīvi kā ierastais smagās mūzikas izpildītāju ekipējums. Jāatzīst, ne pārāk bieži nākas redzēt, ka uz monitora lec nevis kāds no ģitāristiem, bet dūdinieks, un kokles spēles laikā tiek izpildīts tradicionālais ‘headbanging’! Absolūti iederējās arī viens no solītajiem pārsteigumiem – koncerta noslēgumā uz skatuves kāpa dūdu un bungu grupa “Auļi”. Atsaucīgi tika uzņemts arī otrs “pārsteigums” – dziesmu "Night Of The Winter Solstice" (no “Semigalls Warchant) un “Kurši” (no “Kaujas pie Saules”) laikā pie bungām Mazā (Edgara Krūmiņa) vietā sēdās pirmais “Skyforger” bundzinieks Imants Vovers.
Pirmajā koncerta daļā skanēja dziesmas no albuma “Kurbads”, vai katra tika pieteikta ar stāstu, pārsteidzoši, ka, lai arī albums tā īsti vēl Latvijā pat nopērkams nebija, liela daļa sanākošo droši dziedāja līdzi jaunajām dziesmām. Taču īstā sadziedāšanās sākās otrajā – retrospektīvajā -, daļā. Ja, sekojot Igaunijas panku piemēram, Latvijā tiktu sarīkoti metālistu dziesmu svētki, “Skyforger” noteikti būtu galvenais vilcējspēks. Vēl jo vairāk talanta komunicēt ar publiku dēļ, nepozicionējot sevi kā zvaigznēm. Sirsnīgi izskanēja Zirga (Edgara Grabovska) teiktie atvadu vārdi (jāpiebilst, ka ne vienu reizi vien, jo sanākušie, protams, mūziķus tā vienkārši no skatuves nost nelaida), arī vokālista un grupas līdera Pētera Kvetkovska pašironija ar netiešu atsauci uz jau minēto faktu, ka grupa Latvijā pārāk bieži neuzstājas – nākamā reize būs pie Cēsīm notiekošajā “Fonofestā”.
Sirsnīgi, patiesi un ļoti latviski – tā īsos vārdos var raksturot izskanējušo koncertu, kas sagādāja patiesi pozitīvas emocijas, neskatoties uz darvas pilēm: nenoregulēto skaņu zviedru “Manegarm” uzstāšanās laikā, kā rezultātā šī tiešām kvalitatīvā vikingmetāla apvienība parādīja labi ja pusi no sava reālā potenciāla ("Ocularis Infernum" šoreiz novērtēt neizdevās, savukārt “Skyforger” uzstāšanās laikā šādu problēmu vairs nebija), kā arī katastrofālo ventilācijas trūkumu. Taču šiem sīkumiem medus mucu neizdevās sabojāt, par ko liels paldies vakara galvenajiem varoņiem.