Jansonu Berlīnē uzņem ar ovācijām

Šoreiz M.Jansons uzsāka koncertu ar Alfrēda Šnitkes Rituālu orķestrim, kas veltīts 2. Pasaules karā kritušajiem. Pēc šī ievada klausītājus sagaidīja salīdzinoši “vieglāks” darbs – Jozefa Haidna 100. simfonija. Uzdrošināšanos pēc A. Šnitkes milzīgā orķestra izmēriem pievērsties kamersastāvam novērtēja vācu publika. Kaut simfonijā daudz ārišķīgu efektu – mūziķi ārpus zāles, kā arī simfonijas finālā vērojams atsevišķu orķestra mūziķu militārs gājiens, daudz vairāk uzrunāja M. Jansona spēja darba atskaņojumā spēlēties ar ritmu, izcelt katra orķestra instrumenta skanējumu un neaizmirst par četrdaļīgo opusu kā vienotu veselumu. Meistarīgi izveidotās koncertprogrammas kulminācija – D. Šostakoviča 10. simfonijas atskaņojums. Darbs nosaukumā cildina Staļinu, opusu pasludinot par rekviēmu šim diktatoram, taču šī simfonija ir viena no emocionāli smagākajām un personiskākajām D. Šostakoviča kompozīcijas lapaspusēm. Darba interpretācijā M. Jansons demonstrēja sev raksturīgo diriģēšanas manieri – miers un nosvērtība mijas ar spēcīgu un vērienīgu orķestra skanējumu, visas simfonijas laikā viņš spēja saglabāt spriedzi un nedalāmu uzmanību. Tāpēc gluži saprotamas ir publikas ovācijas, pieceļoties kājās pēc opusa pēdējās nots izskanēšanas, izsakot kārtējo apliecinājums šī latviešu diriģenta izcilībai. Berlīnes Mūzikas festivālā D. Šostakovičs ir viens no iecienītākajiem komponistiem – no kopumā 24 koncertiem, viņa darbi skan vairāk nekā pusē no tiem. M. Jansons festivāla pirmajās dienās uzstādījis augstu latiņu šī komponista darbu interpretācijā. Ar to būs jārēķinās arī vēl vienam latviešu diriģentam – Andrim Nelsonam, kurš festivāla ietvaros 15. septembrī ar Birmingemas pilsētas simfonisko orķestri Vācijas galvaspilsētā atskaņos šī krievu komponista darbus.