Ko Jūrmalā šonedēļ notiekošais mūzikas festivāls grib mums vēstīt, uz skatuves vērtējumam izlikdams mērķtiecīgus, talantīgus jaunos mūziķus no dažādām Eiropas un Āzijas valstīm, savukārt skatītāju rindās ievilinādams tik krāšņu un dārgu publiku, ka skatoties raibs gar acīm metas? Festivāla galvenais režisors Aleksandrs Revzins saka, šis ir vienīgais jauno mūziķu festivāls pasaulē, kur viņus sapucē no "a līdz z", iestudē skatuves iznācienus un, šķiet, arī ieliek mutē saukli: "Jūrmala ir brīnišķīga pilsēta! Latvija mums ļoti patīk!", ko nenogurdami medijiem atkārto visi konkursa finālisti.
Eiropeiska fasāde Krievijas zīmolam
Šogad Jaunais vilnis dižojas ar 7000 jauno mūziķu pieteikumiem no 37 valstīm. Jauniešus vilina ne tikai konkursa plašā publicitāte un iespēja liktenīgi iekrist acīs kādam ietekmīgam popmūzikas guru, bet arī iespaidīgais balvu fonds: uzvarētājam — 140 000 ASV dolāru. Īsts kārums festivāls ir arī reklāmdevējiem: Jaunā viļņa TV auditoriju lēš ap 15 miljoniem skatītāju. Sociologs Viesturs Celmiņš domā, ka festivāla vadītāji Raimonds Pauls un Igors Krutojs — kvalitatīvas estrādes etaloni — ir nodrošinājuši festivāla leģitimitāti un uzticamību gan Krievijas, gan Latvijas laukuma pusē. Festivālā vienmēr uzstājas krievu estrādes zvaigznes, slaveni 80.gadu izpildītāji, kā arī populāri mūsdienu rietumu mūziķi, kurus vienkopus citur nemaz neredzēt. "Jūrmala ir pazīstama un mīlēta Latvijas "eksportprece" jau kopš padomju laikiem, sevišķi krievvalodīgās auditorijas atmiņās. Tas ir Krievijai tuvākais Eiropas kūrorts, kur iedzīvotāju sastāva dēļ gan konkurss, gan festivāla sadzīviskā puse var norisināties krievu valodā. Tātad mazliet vieglāk, jo nav gandrīz nekādas valodas barjeras. Tādējādi Jaunais vilnis ir festivāls, kam Jūrmala dod eiropeisku fasādi, bet Krievija — estrādes zīmogu un tradīcijas," saka V.Celmiņš.
Nekas nenotiek nejauši!
"Apmeklētājiem atrašanās festivālā ir prestiža un statusa vingrinājums šķietami nepiespiestā kūrorta atmosfērā," domā V.Celmiņš. Iespējas redzēt visu spozmi klātienē, apmeklēt privātas ballītes un kārotus afterparty pasākumus. Satikt citas prominentas personas. Parādīt sevi citiem. Novērtēt citus un, protams, nonākt starmešu gaismā. Augot festivāla popularitātei un mērogiem, ir skaidrs, ka nonākšana apmeklētāju statusā nav nedz nejauša, nedz pats apmeklējums nepiespiests. "Vieniem Jaunais vilnis ir iespēja regulāri atgādināt, ka viņi joprojām pieder īpašo sarakstam, citiem tā ir platforma, ar kuras starpniecību sevi pieteikt lolotajai slavenību kārtai (ja viss noiet labi)," novērojis sociologs. Kā prāvs putukrējuma tornis uz mirdzoša bezē cepuma "zīmēties" kārajiem festivāla apmeklētājiem ir mediju gūzma, kuru vienīgais uzdevums ir fiksēt to, kā atpūšas un izklaidējas tie, kuriem beidzot izdevies trāpīt "dzīves saulainajā pusē". Oficiālais scenārijs it kā apliecina, ka festivāls ir "lieliska iespēja satikt senus draugus, paziņas un biznesa partnerus". Apmeklētāji neoficiāli mērojas spēkiem, lai apliecinātu, ka joprojām ir cienīgi piederēt konkrētām aprindām. Lai nonāktu citu apmeklētāju un mediju uzmanības lokā, lietā tiek likta gaume un vēriens automašīnu, apģērbu, dzērienu, partneru un paziņu loka ziņā. "Nav ilgi jāgaida, lai ieraudzītu dažādas pārmērības un galvu reibinošus statusa simbolus," saka V.Celmiņš.
Varbūt tomēr atmest aizdomas?
Sociologs uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju acīs mūsu kultūras repertuārā Jaunais vilnis īsti neierakstās. "Tomēr tā apmēri ir neapstrīdami un eksotiski, kas padara latvieti gaužām ziņkārīgu. Kaut gan festivāls ir orientēts uz mūziku un izklaidi un
ar politiku tam nav tieša sakara, nav noslēpums, ka tā apmeklējums "pa kluso" tiek uztverts kā politiskās lojalitātes solis." Kaut gan nevienam tā īsti nav skaidrs, tieši ko šāda festivāla apmeklējumam vajadzētu liecināt par cilvēka politisko pārliecību, spēcīgs nacionālais sentiments daudziem Latvijā liek būt mazliet piesardzīgiem. "Festivāls nudien saistās ar krievvalodīgo kopienu, tās kultūru, estrādi un tajā populāriem cilvēkiem," saka V.Celmiņš. Starp citu, festivāla mājaslapa ir tikai krievu un angļu valodā. Konkursa atlase notiek Maskavā (šogad pirmo reizi — arī Rīgā). Galvenie
sponsori — Krievijā. "Tieši apmulsums politekonomiskajā jautājumā kautrīgas dara vadošās Latvijas institūcijas, izņemot, protams, Jūrmalas domi, aktīvi pieslieties un atbalstīt festivālu ar savu personīgo klātbūtni vai atzinību." Galu galā Jaunais vilnis ir grandioza iniciatīva, kas veicina kultūras tūrismu, Latvijas atpazīstamību pasaulē un atsevišķa kultūras ekonomikas segmenta attīstību. Iespējams, uz to nemaz nevajag raudzīties ar aizdomām vai snobiskām nievām. "Divu lielu iedzīvotāju kopienu līdzpastāvēšana vienā valstī vienmēr bijis piņķerīgs process. Kultūra un estrādes pasākumi nav tas sliktākais veids, lai sekmētu tik nepieciešamo divu Latvijas iedzīvotāju kopienu integrāciju," rezumē V.Celmiņš.