"Jau no jaunības nevaru ciest publiskās jubilejas. Palaikam televīzijā pavēroju, kā jubilāriem nes ziedus un sivēnus — tās vienmēr ir sava veida izrādes, katrs apsveicējs vēlas izpausties. Esmu publiska persona, mans amats ir tāds, tāpēc nevaru izbēgt pavisam. Tomēr ir lietas, kuras gribas paturēt pie sevis un nelīst plāniņa vidū. Ja esmu skaļš un esmu centrā, tad tikai tāpēc, ka tāds ir mans darbs un aiz manis ir simt cilvēku. Arī sapnis par Liepājas koncertzāli. Manai dzimšanas dienai ar festivālu nav nekāda sakara. Tai ir sakars tikai ar maniem vecākiem, ar māti, kuras diemžēl vairs nav. Bet festivāls ir septiņpadsmito reizi, un tā fokusā ir klaviermūzika. Kādā no festivāla dienām katru gadu iekrīt mana dzimšanas diena, bet tā ir vistīrākā sakritība," gaviļnieks konsekventi atvairās no jubilejas. Tas gan nenozīmējot izvairīšanos uzsaukt vakarā labu vīnu savam mīļajam orķestrim, kura mākslinieciskais vadītājs un diriģents Imants Resnis ir jau kopš 1992.gada. Reiz viņš savam mīļajam orķestrim veselu pusgadu gatavojis boli, jau kopš vasaras pieliekot auglīšus klāt.
Tomēr, ja tuvojamies jubilejas jautājumam no citas puses, tad minētos koncertus varot uzskatīt par dāvanu, ko diriģents pa kluso sagatavojis pats sev un kopā ar sev mīļiem, tuviem māksliniekiem un mūziku. "Programmu Liepājā nosaucām Bēthovens un mūza. Viss vakars būs kopā ar man ļoti tuvo lietuviešu pianisti Mūzu Rubackīti. Bēthovena trīskāršajā koncertā viņai piebiedrosies japāņu vijolnieks Daisins Kasimoto un čelliste Kristīne Blaumane, Fantāzijā klavierēm, korim un orķestrim dziedās koris Latvija. Programmu grezno arī retums — F.Lista variācijas par Bēthovena uvertīras Atēnu drupas tēmu.
Interesanta priekšvēsture ir gaidāmajam koncertam Rīgā. Jau pirms pusgada Latvijas koncertu direktors Guntars Ķirsis vēlējies rosināt jauna latviešu mūzikas darba pasūtīšanu.
"Tas mani interesēja, jo nacionālais repertuārs klavierēm ar orķestri nav plašs un es uz latviešu mūziku vienmēr esmu nadzīgs," nopriecājies I.Resnis, kurš Pianisma zvaigžņu festivālus mēdz sākt ar latviešu mūzikas darba atskaņojumu. Komponēt piekrita Juris Karlsons, jau pašā sākumā nolemjot, ka Zvaigžņoto debesu balsis festivāla atklāšanā Liepājā pirmatskaņos jaunā pianiste Elīna Bērtiņa. Ķirsis ierosinājis jauno opusu nospēlēt arī Rīgā. "Tagad man ir aizdomas, ka G.Ķirsis mani viltīgi ievilināja tīklā. Man tā ir iespēja ar Liepājas orķestri Rīgā nospēlēt programmu, kurā ir tikai latviešu mūzika, turklāt ļoti spilgta un atšķirīga," diriģents klausītājiem cels priekšā Imanta Kalniņa 4.simfoniju oriģinālversijā un Pētera Vaska simfonisko elēģiju Sala, kas Latvijā skanēs pirmoreiz. Ja cilvēkiem šī programma patiks, ja uzrunās interpretācija — tas iepriecināšot daudz vairāk par centieniem godināt jubilāru.
"Man, piemēram, ir prieks, ka Liepājas orķestris tagad ir labā formā. Ja liks mieru un neturpinās raustīt budžetu, būs grūti, tomēr izdzīvosim. Bet, ja turpinās iepriekšējās valdības iesākto boļševisma principu — visa novienādošanu, ātri var sagraut visu, kas uzbūvēts daudzos gados. Orķestrī ir noteikts vijoļu skaits, tur nav ko saīsināt. Un nekas nav vieglāk, kā sačakarēt orķestri. Bet lai to uzbūvētu, vajag daudzu gadu rūpīgu darbu.