Lielbritānijā opera Brīnišķā dzīve iestudēta pirmo reizi. Izrādi veidojusi diriģente Nikola Peimona un režisore un horeogrāfe Aleta Kolinsa. Džeika Hegija un Džīna Šīra operas pirmizrāde notika 2016. gadā Hjūstonā. Džeiks Hegijs ir viens no populārākajiem amerikāņu operas komponistiem, pašlaik viņš sacer savu desmito operu. Klausītājiem ir tuva autora melodiskā, viegli uztveramā valoda, kurā tiek izstāstīti aizraujoši stāsti. Līdz šim vislielākos panākumus pasaulē ir guvusi Džeika Hegija pirmā opera Mirušais nāk/Dead Man Walking (2000). Tās libreta pamatā ir māsas Helēnas Prežānas romāns, kas balstīts patiesos notikumos, 1995. gadā šo romānu ekranizēja režisors Tims Robinss, galvenās lomas filmā atveidoja Sūzana Sarandona un Šons Penns.
Savās operās Džeiks Hegijs bieži iekļauj gospeļu, džeza un populārās mūzikas elementus. "Sacerot operu Brīnišķā dzīve, mēs ar Džīnu Šīru vēlējāmies radīt neaizmirstamu svētku noskaņojumu, kas piepildīts ar lirisku dziedāšanu, lieliem ansambļa skatiem un spēcīgām emocijām, kuras opera spēj atklāt kā neviens cits mākslas veids. Šī izrāde apvieno cilvēkus – īpaši svētku laikā –, un visa vecuma skatītājus gaida maģisks, aizkustinošs un pārsteidzošs mūzikas un dejas vakars," saka Džeiks Hegijs.
Brīnišķā dzīve ir Ziemassvētku opera visai ģimenei. Režisores Aletas Kolinsas izrāde ir krāšņa un optimistiska. Foto – Loids Vinterss
Operas darbība risinās 1945. gada Ziemassvētku vakarā debesīs un uz zemes, nelielā pilsētā Bedfordfolsā Ņujorkas štatā. Brīnišķās dzīves galvenie varoņi ir baņķieris Džordžs Beilijs (tenors Frederiks Belentains) un viņa sargeņģelis Klāra (soprāns Daniela de Nīsa). Džordžs Beilijs uzskata, ka viņa dzīve nav neko vērta un pēc piedzīvotajām neveiksmēm karjerā un finanšu lietās Ziemassvētku vakarā plāno izdarīt pašnāvību, taču harismātiskajai Klārai izdodas viņu pārliecināt, ka viņš kļūdās. Klāra parāda Džordžam, kāda būtu pasaule un apkārtējo cilvēku dzīve, ja Džordža tajā nebūtu. Viss beidzas laimīgi – varonis atgūst dzīvesprieku, savukārt Klāra iegūst spārnus, par kuriem sapņojusi, un no otrās klases eņģeļa pārvēršas par pirmās klases eņģeli.
Režisores Aletas Kolinsas izrāde ir krāšņa un optimistiska, tā ir ieturēta amizantā retro stilā. Iestudējumā piedalās daudz tumšādaino izpildītāju – Anglijas Nacionālā opera ievēro daudzveidības un iekļaušanas principus, kuri ir mākslinieciski pamatoti.
Pati Anglijas Nacionālā opera pašlaik piedzīvo visgrūtāko periodu savā vairāk nekā deviņdesmit gadu pastāvēšanas vēsturē – novembra sākumā Anglijas Mākslas padome, kas piešķir valsts finansējumu kultūras un mākslas institūcijām, paziņoja, ka no 2023. gada marta Anglijas Nacionālā opera vairs nesaņems publisko dotāciju (līdz šim – 12,6 miljoni sterliņu mārciņu gadā, kas veido aptuveni trešdaļu teātra budžeta). Šāds lēmums ir pieņemts, lai pārdalītu finanšu resursus un novirzītu tos citiem reģioniem (finansējums samazināts daudzām institūcijām Londonā – kopumā par 50 miljoniem mārciņu). Anglijas Nacionālajai operai tikšot piedāvāts finansējums 17 miljoni sterliņu mārciņu trijos gados, lai tā pārceltos no sava greznā Edvarda laika teātra Kolizejs Londonas Vestendā uz Mančestru, kur kompānijai būs jāmeklē jaunas mājas un jauna auditorija.
Tagad Anglijas Nacionālā opera, daudzi ievērojami mākslinieki un menedžeri Lielbritānijā un pasaulē cīnās par to, lai Anglijas Mākslas padomes lēmums tiktu pārskatīts un atrasta iespēja saglabāt institūcijas publisko finansējumu, citādi šī operas kompānija – otrā lielākā Londonā pēc Karaliskās operas – jau nākamgad pavasarī varētu beigt savu darbību (vairāk par atbalsta kampaņu: eno.org/LoveENO).
Anglijas Nacionālā opera izvēlas citādu repertuāru nekā Karaliskā opera, šeit tiek saglabāta tradīcija izpildīt operu tulkojumā angļu valodā. Tā ir demokrātiska un atvērta organizācija, kas piesaista gados jaunu auditoriju – skatītāji līdz 21 gada vecumam var saņemt biļetes bez maksas. Puse skatītāju šeit ir cilvēki, kuri apmeklē operteātri pirmo reizi. Kompānija atbalsta jaunos māksliniekus un mūzikas teātra profesionāļus un aktīvi popularizē operu ārpus sava Vestendas teātra sienām, sadarbojoties ar dažādām skolām, veselības organizācijām, kopienām un partneriem Lielbritānijā.
Operu Brīnišķā dzīve Londonā varēs dzirdēt 3., 7., 9. un 10. decembrī.
Informācija: eno.org