Arī Baumaņu Kārlis pieslējās šai nacionālās inteliģences daļai un savu dzīvi veltīja latviešu tautas pašapziņas vairošanai. Viņš aktīvi darbojās tā laika sabiedriskajā un kultūras dzīvē, pirmo Dziesmu svētku organizēšanā un pirmo latviešu oriģināldziesmu sacerēšanā.Jaunajā albumā Ādama Ores (1855–1927), Jāzepa Vītola (1863–1948) un Alfrēda Kalniņa (1879–1951) klavierminiatūras uz Baumaņu Kārļa flīģeļa ieskaņojusi leģendārā latviešu pianiste Vilma Cīrule, ar kuras vārdu saistās vesels laikmets latviešu mūzikā. Klavieres, ko 19.gs. vidū būvējis Pēterburgas klavierbūvētājs K. Dīderihs, muzeja krājumā nonākušas jau 1972. gadā, pagājušajā gadā tās saudzīgi restaurētas un nu iespējams iepazīties ar to īpatnēji mīksto, dziedošo un mazliet aizplīvuroto skanējumu. Albūmā ietvertas arī mazpazīstamas Baumaņu Kārļa solo dziesmas un divi dueti, kurus iedziedājuši Latvijā labi pazīstami mākslinieki Ieva Parša un Ingus Pētersons, kā arī trīs komponista kora dziesmas diriģenta Ivara Cinkus vadītā vīru kora Gaudeamus izpildījumā.Albuma atvēršana un Latvijas gadadienai veltītais sarīkojums, kurā piedalīsies arī minētie mākslinieki, notiks 28. novembrī plkst. 17. 00 RTMM Mūzikas nodaļas zālē: Pārdaugavā, Talsu ielā 1. Sarīkojumu vadīs muzikoloģe Inese Žune. Ieeja brīva.
Latvijas himnas autoram Baumaņu Kārlim veltīts mūzikas albums
Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja Mūzikas nodaļa Latvijas Valsts 90. gadadienai ir sagatavojis velti – mūzikas albumu "Baumaņu Kārļa laiks". Tas bija laiks, kas tikai vēl gatavoja ceļu Latvijas valstiskajai patstāvībai. Tas bija laiks, kad pirmie tautas modinātāji ar Kronvaldu Ati, Ausekli un Andreju Pumpuru priekšgalā tiecās pacelt tautas garu un pasludināt tai nākotnes mērķus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.