Latvijas mūzikas Ābolu ķocis

Nedomāju, ka Burvju flauta būtu īpaši veiksmīgs piemērs operas varoņu cilvēciskošanai neoreālisma stilā; režisoram īsti tā arī neizdevās atrast balansu starp pasaku, satīrisku komēdiju un filosofisku līdzību. To, kas bija palicis pāri no Ilmāra Blumberga darinātās scenogrāfijas, varēja uzlūkot kā vērtību pašu par sevi, kas šoreiz bija atrauta no iestudējuma koncepcijas, — lai uztvertu jauno uzvedumu kā radošu veiksmi, ar iepriekšminēto scenogrāfiju un pāris režisora humora izjūtas izpausmēm tomēr bija par maz. Operdziedātāju mākslinieciskais līmenis sasniedza profesionālas kvalitātes, taču izcilas balsis šeit neatrast; visvairāk pārliecināja Danas Bramanes emocionāli un tembrāli piesātinātais dziedājums, savukārt no otrā plāna lomām — Sergeja Martinova uzstāšanās. Sen Guo iedzīvinātajai Nakts karalienei koloratūru dzidrums bija izteiksmīgāks par dramatisku pārdzīvojumu, turpretī Rainera Trosta un Raimonda Bramaņa vokālo sniegumu pašlaik var vērtēt kā labi skolotu bez dziļākas individualitātes. Muzikāli spilgts bija operas koris; salīdzinājumā ar to orķestrim pietrūka spožuma un izsmalcinātības. Inese Lūsiņa Aizraujoties ar dzīvu un ikvienam saprotamu, taču ikdienā risinātu raksturu un attiecību spēli, iestudējuma atjaunotāji diemžēl ir atņēmuši mums vizuālās fantāzijas svētkus, kas darīja neaizmirstamu 2001.gada iestudējumu. Saglabājot Ilmāra Blumberga iespaidīgo, simbolisko scenogrāfiju, bet atsakoties no fantāzijas tērpiem (izņemot vienu ainu), neglābjami zaudēta pārsteigumu vide un tās īpašā mitoloģija. Pašvērtība neobligātā Blumberga dekorāciju muzejā ir V.Kairiša rūpīgi izstrādāto mizanscēnu tīrība un izpildītāju, īpaši mūsu jauno talantu, debitantu aktierspēle. Jau paša Kairiša Mērnieku laikos (Latvijas Nacionālais teātris) redzēts paņēmiens ir vīriešu deja. Lieliskas, stilā skolotas balsis: jo īpaši vācu tenors Rainers Trosts (Tamino) un ķīniešu apbrīnojami perfektais koloratūrsoprāns Sen Guo (Nakts karaliene), Dana Bramane (Pamina), Raimonds Bramanis (Papageno), Inga Šļubovska (Papagena), Krišjānis Norvelis (Zarastro), dāmu trijotne, LNO kori. Bija vērts atdot dziesmuspēlei libreta runātos dialogus. Ieviņa Ancena Atsvaidzinātais iestudējums ir jauks: ārējo aksesuāru žilbinājums aizstāts ar cilvēcību un reālismu. Režisors sadarbībā ar dziedātājiem tēlu attiecības pratis piesātināt siltām jūtām, tās motivējot ne tikai ar sižeta nospraustajiem pagriezieniem, bet arī ar tipāžu iekšējo raksturu argumentāciju. Apbur Rainera Trosta atveidotā Tamino dabiskā vienkāršība un Raimonda Bramaņa naiviskā Papageno būtība: amizanti, neko teikt! Perspektīva dziedātāja varētu kļūt arī Dana Bramane Paminas lomā, ja vien izdotos atbrīvoties no drusku uzbāzīgās "tipināšanas". Negaidīts tēls ir business woman jeb Nakts karaliene — ķīniešu soprāns Sen Guo. Traucē I.Blumberga titānisko dekorāciju fragmenti no 2001.gada iestudējuma: konceptuāli citādais uzstādījums paģērē citu vidi! Starp citu, varoņu iekšējā dzīve ir tik intensīva, ka pilnīgi pietiktu ar solu, galdu un spaini.