Inese Lūsiņa
Izaicinājumam ir reāls segums, apliecināja E.Endzeles pirmais
solokoncerts. Programmā iekļaujot četrus skaņdarbus timpāniem solo (arī
kopspēlē ar klavierēm vai sitaminstrumentu ansambli), šis vakars
atšķīra jaunu lappusi timpānu izmantojuma vēsturē Latvijā, turklāt tas
izdevās spilgti, izceļot niansētu muzikalitāti un tembru krāsas, kādas
no šī dārdošā instrumenta nav pierasts nedz gaidīt, nedz saņemt. Gribas
cerēt, ka E.Kārtera Bultai (Saeta) nākotnē sekos jau viss cikls —
savveida timpānu tehnikas antoloģija. Liela E.Endzeles priekšrocība ir
skatuviskā harisma un vislabākajā nozīmē sievišķīgais spēles stils —
pieeja ar smalkumu, elastību, maigumu, dinamismu, izdomu. Uz personiskā
instrumenta pierādot, ka ir virtuoza marimbiste (T.Ičianagi Paganini
Personal), Elīnas spēle tomēr dažviet aizķērās izturības maratonā, kāds
ir Ž.Deleklīza Challenge 2 ostinato ritums. Virsvērtība bija Jēkaba
Nīmaņa jaundarba rosinājums un pirmatskaņojums.
Zane Prēdele
Ir teiciens, ka mēra izjūta ir bagātība. E.Endzeles pirmais
soloprogrammas vakars apliecināja pareizi izteiktu uzdrīkstēšanās un
izaicinājuma dzirksteļoto gaisotni, tam iepretī — svētku publiskas
gaidas. Jau pēc pirmā skaņdarba — E.Kārtera Saeta timpāniem solo — top
skaidrs, ka šī jaunā māksliniece nav matadors, kurš arēnā spēlējas ar
vērsi un sakaitētā gaisotnē beidzot to pārvirtuozi uzveic. Krāšņais
piecu timpānu komplekts E.Endzeles spēles karstumā ir vairāk nekā daļa
viņas pašas, iespēju ceļš un līdzeklis mūzikas virsuzdevumam. Mūziķes
pašizteiksme brīnišķīgi realizējās D.Maslanka Variations on Lost Love
marimbai solo un G.Finci Fantasie Romantique, apskaužamā ansambļa
organikā ar pianisti Ievu Kļaviņu. Elīnas muzikalitāte ir dinamiska,
iekšēji līdzsvarota un skatuviski dzīvo domu kustībā, ko interesanti
arī vērot, ne tikai klausīties.
Gundega Šmite
Izaicinājums vispilnasinīgāk atklājās koncerta 2.daļā, sākot ar efektīgo, muzikāli saistošo un temperamentīgo Grasjanas Finci Fantasie Romantique timpāniem un klavierēm (Ieva Kļaviņa), vainagojoties ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sitaminstrumentu grupas uzstāšanos F.Makarēza Meeting Point. Atraktīvie sitaminstrumentālisti saskaņotā ritma unisonā kā vienots un daudzkrāsains organisms atklāja dažādu radniecīgo sitaminstrumentu (marimba, ksilofons, vibrofons u.c.) krāšņo skaņu pasauli. Ar vakara zvaigzni pie timpāniem. Elīna tik tiešām paplašina priekšstatu par timpāniem, kas vispirms asociējas ar dobji un draudīgi dunošām frekvencēm, izvilinot no tiem smalkāku un diferencētāku skanējumu. Marimbas spēlē mākslinieces personība un attieksme pret atskaņojamo skaņdarbu izpaužas precīzā, jūtīgi nomērītā un sievišķīgi izjustā piesitienā. Smalki vibrējošā muzikalitāte brīžiem (1.daļā) plauka ar nelielu sasaistītību, ko attaisno pirmā solokoncerta fakts. Tādēļ arī piektais no āboliem iedots par apsveicamo uzdrīkstēšanos un neapšaubāmi veiksmīgo debiju.