Latvijas simfonija

Tik tiešām Simfonija bija monumentāls darbs, kas it īpaši šajā dienā izraisīja dziļas pārdomas, jo mūzika pasaka citādi nekā vārdi vai filma - daudz abstraktāk, bet reizē arī subjektīvāk...Beigu korālis bija neaizmirstams. gribās to dzirdēt vēlreiz un vēlreiz...Trimdas latviešus neatstāja vienaldzīgus Bruno Skultes skaņdarba atskaņojums, jo, kā viņi saka, paši to dziedājām kopā ar komponistu, un paši raudājām...Arī Jāņa Ivanova īsais, bet ļoti emocionālais skaņdarbs lika atcerēties komponista traģisko dzīvi okupācijas režīmā, viņa bezgalīgās skumjas un reizēm pat bezcerību, viņa raksturu, kas bija slēpts sabiedrībai, bet mūzikas dramatismā un traģismā tika izteikts visā pilnībā. Kopumā brīnišķīgs koncerts, ļoti atbilstošs notikumiem šajā datumā. Koncerts, kuru gribās atcerēties vēl arvien.