Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Lielajā Ģildē muzicēs vijolniece Baiba Skride

2009. gada 9.janvārī Lielajā Ģildē kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Andri Pogu uzstāsies virtuozā, šarmantā vijolniece Baiba Skride, informē Inguna Upīte, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra reklāmas un sabiedrisko attiecību vadītāja.. Koncertā skanēs A.Berga, G.Mālera un J.Brāmsa mūzika.

"Baiba Skride atgādina atgriešanos 20. gadsimta pasaules izcilāko vijolnieku Heifeca, Kraislera un Milšteina zelta laikos… Viņai ir dots talants, spēlējot vijoli, runāt tik dabiski, ka tas uzreiz saviļņo klausītājus," tā 2008. gada jūlijā raksta izdevums BBC Music Magazine.

Baiba Skride 2001. gadā kļuva par Beļģijas Karalienes Elizabetes vijolnieku konkursa Grand Prix laureāti un ieguva tiesības spēlēt uz leģendārās Antonio Stradivāri 1725. gadā darinātās vijoles Vilhelmi. Kopš šī laika jaunā mūziķe ir koncertaģentūras Hans Ulrick Schmid soliste un koncertē pasaules slavenākajās koncertzālēs ar redzamākajiem orķestriem un diriģentiem, sniedz kamermūzikas programmas kopā ar jaunāko māsu, pianisti Laumu Skridi un citiem teicamiem mūziķiem.

Kopā ar LNSO Baiba Skride atskaņos liriskā un emocionālā ekspresionista Albāna Berga Vijoļkoncertu "Eņģeļa piemiņai", kas ir pēdējais komponista skaņdarbs. Vijoļkoncerts ir ne tikai viena no augstākajām A.Berga mūzikas virsotnēm, bet pieder arī pie izcilākajiem šī žanra sasniegumiem 20. gs. mūzikā.

Koncertā skanēs arī Gustava Mālera mūzika – 10. simfonijas (nepabeigta) 1. daļa. Tā tapusi 1910. gadā, kad G.Mālera mūzikas koncertiem bija triumfāli panākumi Eiropas lielākajās pilsētās, taču pašam komponistam bija gan veselības, gan privātās dzīves sarežģījumi. No iecerētā piecdaļu cikla viņš pabeidza tikai pirmo daļu, kurā saklausāmas gan meditatīvi apcerošas, gan svinīgi korāliskas un skumji ironiskas noskaņas. Lai gan skaņdarba gaitā veidojas divas varenas kulminācijas, kas liecina par pretošanos iznīcinošajiem spēkiem, tomēr kopumā šī daļa ir kā atvadas no dzīves, kā episki dramatiska aina, kurā spilgti parādās G.Mālera daiļrades ekspresionistiskās tendences.

Programmas noslēgumā būs dzirdama Johannesa Brāmsa 4. simfonija. Pirmatskaņojumu 4. simfonija pieredzēja Meiningenā 1885. gadā paša autora vadībā. Simfonijai raksturīgs satura dziļums, izteiksmes bagātība, tiešums, sava veida patoss, sirsnīgums un muzikālās valodas savdabīgums. Tā ir saviļņojoša instrumentāla drāma, kas ved klausītājus cauri veselai izjūtu un emociju gammai, kur ir gan elēģiskas pārdomas un sapņainība, gan karnevāliska līksmība un satriecošs traģisms.

Savu lasījumu šī vakara emocionāli piesātinātajai programmai sniegs jaunais diriģents Andris Poga. A.Poga ir profesionālā pūtēju orķestra "Rīga" mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja