16. maijā koncertu "Romantisma zīmes" Liepājas teātrī diriģēs Mārtiņš Ozoliņš, bet kā soliste aicināta Natālija Krēsliņa (soprāns). 23. maijā koncertā "Mūzika un dzeja" Graudu ielas koncertzālē piedalīsies vijolniece Ilze Zariņa un aktieris Edgars Pujāts, bet orķestri diriģēs Aleksandrs Viļumanis.
Koncertā "Romantisma zīmes" 16. maijā, ko diriģēs Mārtiņš Ozoliņš, skanēs Antonīna Dvoržāka Astotā simfonija, Johannesa Brāmsa Piektā un Sestā ungāru deja, kā arī Riharda Štrausa Četras pēdējās dziesmas, ko dziedās Latvijā dzimusī Maskavas teātra Novaja opera soliste Natālija Krēsliņa.
Četras pēdējās dziesmas ir viens no krāšņākajiem un sarežģītākajiem Štrausa opusiem, kas rakstīts gadu pirms komponista nāves. Tā ir meditācija par dzīvi, nāvi un dzīvības pārtapsmi. Dziesmās saklausāms Štrausa vēlīno operu stils – plašas, dziedošas melodijas ar izsmalcinātu hromatiku, kas bieži izgaismo teksta jēgu. Pirmatskaņojumā Londonā 1950. gada 22. maijā tās dziedāja viena no 20. gadsimta Vāgnera opermūzikas labākajām interpretēm, norvēģiete Hjirstena Flagstade (Kirsten Flagstad), bet orķestri Philharmonia diriģēja Vilhelms Furtvenglers.
"Gribēju uzrakstīt simfoniju, kas būti krasi atšķirīga no pārējām," tā Antonīns Dvoržāks rakstījis vēstulēs par savu Astoto simfoniju. Pēc apjoma īsāko no komponista deviņām simfonijām vairāki Dvoržāka mūzikas pētnieki raksturo kā saulainu un optimistisku, vienlaikus tā ir strukturāli skaidrākā un harmoniskākā no komponista simfonijām. Pirmatskaņojumu simfonija piedzīvoja Prāgā 1890. gada februārī, bet aprīlī autora vadībā tā izskanēja Londonā.
Johannesa Brāmsa Ungāru dejas - kopskaitā divdesmit viena - ir viens no autora populārākajiem un pazīstamākajiem darbiem. Ungāru dejām ir daudz instrumentācijas versiju kā orķestrim, tā solo ar pavadījumu un pat džeza ansamblim. Populārāko veidojis Hamburgas koncertkapelas diriģents Alberts Parlovs (Albert Parlow), viņa veidotājā versijā arī Liepājā izskanēs pazīstamās Sestā ungāru deja, kuras tēmu iezīmē ugunīgs, straujš ungāru čardašs ar tam raksturīgām tempa maiņām un Piektā ungāru deja.
23. maijā koncertā Mūzika un dzeja Liepājas simfoniskais orķestris satiksies ar diriģentu Aleksandru Viļumani, bet solistes lomā iejutīsies orķestra koncertmeistare vijolniece Ilze Zariņa. Piedalīsies arī Liepājas teātra aktieris Edgars Pujāts.
Koncerta pirmajā daļā Impresijas ar Čaka dzeju un Barisona mūziku iekļautas daļas no divām Pētera Barisona simfoniskajām svītām – Bērnības rīti un Ziedu vija. Interesanti, ka svītu Bērnības rīti autors pabeidza, taču tā palika rokrakstā un pirmatskaņojumu piedzīvoja tikai 1975. gadā komponista un diriģenta Romualda Kalsona vadībā.
Koncerta otrajā daļā Čaikovskis un Čaks satiekas dzejas vakarā Čaka dzeja mīsies ar Pētera Čaikovska miniatūrām Čaikovska sāpes un laime un Čaka sāpes un laime ir atšķirīgas, bet tās tomēr ir dzīva cilvēka sāpes un laime. Tās jūt abi, vienīgi to izpausme un izteiksmes līdzekļi katram savi... Koncerta dzejas un mūzikas mijiedarbības gaita veidota, lai padziļinātu un varbūt paspilgtinātu dzejnieka un komponista - otra daiļradi. Ilgu laiku vērojot izrādes, apzināti klausoties aktieru balsīs, meklēju atbilstošu tembru, kurš ar balsi spēj izteikt saturu. Gustava Mālera simfoniju atskaņojumā izdzirdēju Rilkes dzejas lasījumu. Šī balss un dzejas lasījums mani personīgi uzrunāja - tā Ilze Zariņa par aktiera Edgara Pujāta izvēli Čaka dzejas lasījumam un koncerta ieceri, noslēdzot sezonu.
Abu koncertu sākuma laiks – plkst. 19.00. Biļetes (Ls 3 - Ls 10) uz 16. maija koncertu var iegādāties Liepājas teātra un t/c Ostmala kasēs, kā arī Biļešu Paradīzes kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv. Biļetes (Ls 2 – Ls 3) uz 23. maija koncertu nopērkamas Graudu ielas koncertzālē.