Moljēra un Lorensa Olivjē prēmijas ieguvēja Ute Lempere uzstāsies LNO

Viņa jau ir atstājusi savas pēdas mūzikas vēsturē gan kā Kurta Veila skaņdarbu un franču šansonu interprete, gan kā Marlēnas Dītrihas un Edītes Piafas repertuāra dziesmu izpildītāja, gan kā kino un mūziklu izcila aktrise. Viņas skatuves atrodas Brodvejā, Parīzē un Londonas Vestendā. Viņas programma Pēdējais tango Berlīnē – tas ir nebijis ceļojums tango un mīlas vēsturē.Ute Lempere ir dzimusi Minsteres baņķiera un operdziedātājas ģimenē. Kopš bērnības viņa mācījusies klavierspēli, arī  –  dziedāšanu un deju, un ātri sapratusi, ka skatuve ir viņas aicinājums. Viņa studējusi Zalcburgā un Berlīnē, absolvējusi Dejas skolu Ķelnē un Makša Reinharda Drāmas skolu Vīnē, strādājusi Štutgartes Pilsētas teātrī.1983.gadā viņa debitēja Endrū Loida Vēbera mūzikla Kaķi uzvedumā Vīnē. Pēc trim gadiem Ute Lempere uzstājās Džona Kandera mūziklā Kabarē Vācijā un Francijā, un šī izrāde viņai atnesa Moljēra prēmiju (nominācijā Labākā mūzikla aktrise). Tad viņa pievērsās solo dziedāšanai un Ņujorkā prezentēja programmu, veltītu Kurta Veila dzīvei un daiļradei. Šis šovs viņai pavēra ceļus uz prestižākajām pasaules skatuvēm, pat uz operteātra La Scala, Sidnejas operas un Kenedija centra skatuvēm. Viņa no jauna atklāja šo mūziku publikai. Un kabarē mūzikas atskaņošanā līdz šai dienai neviens nespēj līdzināties Lemperei.Taču teātris viņu nelaida vaļā. 1997.gadā par Velmas lomu Roba Maršala mūziklā Čikāga, kas tika iestudēts Londonas teātrī Adelphi, viņa saņēma Lorensa Olivjē prēmiju (nominācijā Labākā mūzikla aktrise). 1998.gadā mūzikls tika rādīts Brodvejā, bet nākamajā gadā – Lasvegasā, kur Lempere uzstājās kopā ar leģendāro Čitu Rivēru.Lemperes diskogrāfija ir ļoti plaša. Viņa ir ieskaņojusi 39 albumus (Decca, Universal Classics) – Kurta Veila dziesmas, kā arī dziesmas no Marlēnas Dītrihas un Edītes Piafas repertuāra, Maikla Naimena skaņdarbu albumu, vairākus albumus franču valodā, krievu tautas dziesmas un dziesmas jidiša valodā, savas komponētās dziesmas ar pašas rakstītu dzeju un, protams, mūziklus. Viņas diski tiek pārdoti miljoniem eksemplāru lielos metienos.Ute Lempere filmējas (viņas kinofilmu vidū ir Pjēra Granjē-Defēra Austriete un slavenā Pītera Grīneveja Prospero grāmatas, Ivana Dihovičnija  Caurbira, kurā viņas partneri bija Sergejs Makoveckis un Aleksandrs Fekļistovs, un Roberta Oltmena  Prêt-à-Porter), viņa dejo (sadarbojusies ar Morisu Bežāru un Pinu Baušu), viņa aizraujas ar glezniecību (Lemperes neoklasisko gleznu izstādes notikušas Parīzē un Hamburgā), žurnālistiku (viņas raksti publicēti tādos prestižos izdevumos kā  Liberation, Die Welt un The Guardian) un ir uzrakstījusi grāmatu par sevi.Ute Lempere uzstājas arī ar Londonas, Bostonas, Holivudas, Sanfrancisko, Berlīnes un Parīzes simfoniskajiem orķestriem. Viņa ir iekarojusi Eiropas un Amerikas publiku, tomēr kāds kritiķis ir sacījis, ka Vācijai Ute ir par talantīgu. Šā vai tā, bet vāciete Lempere šobrīd dzīvo Ņujorkā, kur viņa iepazinusi gan īstu atzinību, gan ģimenes laimi – viņai ir četri bērni: Maksis, Stella, Juliāns un Jonass.